Ne par krekliem, bet sirdsapziņu 0
Satversmes tiesa vakar sāka skatīt tiesnešu un prokuroru konstitucionālo sūdzību, kuru parakstījis 261 tiesnesis un 141 prokurors. Sūdzības iesniedzēju pārstāvis Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis skaidroja, ka tiesneši iebilst nevis pret samazinātajām tiesnešu algām,
bet gan to, kā tika pieņemts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kurā rajona un pilsētas tiesneša alga pielīdzināta valsts pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, kas ir 1157 lati. Tas ir tiesnešu starts. Par kvalifikācijas klasēm tiek piemaksāts un pirmās instances tiesā alga, ja ir augstākā kvalifikācijas klase, sasniedz 1561 latu. J. Neimanis sacīja, ka Atalgojuma likuma apspriešana bija ekstrēmi īsa un ir nepieļaujami izskatīt tik sasteigti fundamentāli svarīgu jautājumu. No senatora teiktā bija noprotams, ka tiesnešu atalgojums ir pielīdzināts tādam kā nedaudz zemākam juristu slānim un ka tomēr būtu pareizāk, ja atgrieztos vecā kārtība, kad mēneša algas aprēķināšanas pamatā bija noteikts koeficients (4,5), kas reizināts ar valstī vidējo algu iepriekšējā gadā. Tad tiesneša starta pozīcija būtu nevis 1157 lati, bet gandrīz 2000 latu.
Kad Saeima apsprieda Algu likumu, uz parlamentu ne reizi vien aicināja arī valsts pārvaldes augstākās kvalifikācijas juristus, jo bija taču jāpārliecinās, vai ir saprātīgi samērot viņu un tiesnešu algas. Toreiz deputāti noskaidroja, ka juristi, kas bieži dodas komandējumos uz Briseli, lai pārstāvētu Latvijas valsti, zina divas svešvalodas un ka par juristu valsts pārvaldē nepieņem, ja nav maģistra grāda. Vairāki no pieaicinātajiem juristiem studēja doktorantūrā. Tiesnešiem maģistra grāds tiek prasīts visai nesen un svešvalodu zināšanas nav obligātas.
Kaut gan senatora Neimaņa uzstāšanās bija vērsta uz sasteigto likuma pieņemšanu un tā saturu, kurš neatbilstot Satversmes pantiem, tomēr netieši bija saprotams, ka sūdzības iesniedzēja pārstāvis tādējādi cenšas panākt, lai tiesneši saņemtu krietni lielākas algas nekā līdz šim.
Uz tiesas sēdi bija uzaicināts Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps. Viņš uzstājās daudz pārliecinošāk nekā senators:
“Mēs runājam par tiesnešu atlīdzības reformu. (..) Ja jau teritoriju var grozīt, ja valsts valoda nav negrozāma, vai tiešām tiesneši uzskata, ka vienīgā negrozāmā lieta ir tiesnešu atalgojums? Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi, ka, veicot tiesnešu atalgojuma reformu, ir jāsniedz reformas pamatojums, jābūt leģitīmam mērķim reformai, jābūt konsultācijām ar tiesu varu…
Runājot par reformas pamatojumu, vai šodien ir krīze? 2009. gadā mēs domājām, ka krīze beigsies 2011. gadā. Šobrīd būsim gatavi un atzīsimies, ka ne tikai Latvijā, arī Eiropas Savienībā un pasaulē ir mainījusies ekonomika, vairs nenotiek ekonomikas augšupeja, valstis vairs nevar bezatbildīgi ņemt kredītus, lai tērētu savām iekšējām vajadzībām. Valstis šobrīd ir spiestas dzīvot citādi, un tāpēc mums ir jārunā nevis par krīzi, bet gan par jaunu ekonomisko situāciju, kas prasa no valdības citādu pieeju. (..) Ekonomiskās situācija maiņa liek mainīt valsts tērēšanas politiku.” J. Pleps atzina, ka 2003. gadā tiesnešu atalgojums tika noteikts ar nākotnes perspektīvu, bet tas, kas tiek solīts nākotnē, sevišķi tuvojoties vēlēšanām, ne vienmēr piepildās. 2003. gada algu reforma nekad nav stājusies spēkā, tiesnešiem veidojās aizvainojuma sajūta – skaidrs, ka cilvēki bija vīlušies. Algas noteikto maksimumu nesasniedza ne 2006, ne arī 2008. gadā, bet 2009. gadā tās tika samazinātas un smagā konsultāciju procesā pieejamo likumu ietvaros skaidri un godīgi pateikts, kādas būs tiesnešu algas, nevis dotas veltīgas cerības.
Sazobējot valsts pārvaldes augstākā ranga juristu atalgojumu ar tiesnešu atalgojumu, bija tikai viens mērķis – nodrošināt adekvātu atalgojumu gan tiesnešiem, gan prokuroriem, kuru alga ir atkarīga no tiesnešu algas. Lai tiesneši un prokurori pelnītu tik labas algas, cik labas šī valsts var atļauties. J. Pleps norādīja, ka Latvijas valsts savu pienākumu ir izpildījusi, jo tiesneši un prokurori šobrīd saņem augstu atalgojumu. Saeimas jurists informēja Satversmes tiesu, ka konkursi uz tiesnešu amatiem pieaug. Iepriekš uz viena tiesneša vietu bija 3,4 līdz 4 juristi, patlaban – 15,6. “Tas parāda, ka tiesnešu algu reforma ir veikta pareizajā virzienā,” secināja J. Pleps.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne atgādināja senatoram Neimanim un Satversmes tiesas tiesnešiem, ka Algu likums tika pamatīgi apspriests arī ar tiesnešiem, diemžēl diskusijas tikpat kā nebija iespējamas, jo tiesneši nevēlējās šajā jautājumā iedziļināties un uz reformu raudzījās no varas pozīcijām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Sa-tversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris neslēpa, ka viņi ir pret tiesnešu iekļaušanu vienotajā atlīdzības likumā.
Gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis centās pārliecināt tiesu, ka nav runa par krekliem, bet sirdsapziņu. Būs vēl kāds laiciņš jāpagaida, lai uzzinātu, vai tas ir izdevies, jo Satversmes tiesa turpinās uzklausīt pieaicinātās personas. Viņu vidū gan Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, gan bijušo tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Lai darītu savu darbu, cik labi vien iespējams.
