Voldemārs Krustiņš: Ne kāds viņš būs, bet ko viņš darīs 13
Redakcijai adresētās vēstules un telefona zvani liecina, ka arī mūsu avīzes lasītāji vairāk interesējas par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, par to, kādam prezidentam vajadzētu būt. Par to galvenokārt. Virsraksti atsauksmēm, kas saņemtas redakcijā: “Gudru tautsaimnieku ar valstisku stāju”; “Īstu saimnieku savā zemē” – un tamlīdzīgi. Saprotams, ka īpašības, kādas cilvēciski un kompetencei vēlas prezidenta kandidātos, ir daudz vairāk, šajā komplektā ir gudrība, cilvēciskums, godīgums un daudzas citas vispār cēlas īpašības, vēl, protams, uzticīga kalpošana savai valstij un tautai, patstāvība. Desmitiem labu tikumu. Bet bez tiem valsts pirmajai amatpersonai nepieciešamas daudzas amata izpildes prasmes, ne jau vien gudras runāšanas un diplomātiskas lavierēšanas prasme. Pirmsokupācijas laikmetā Latvijā valsts vadīšanā vērtējami bija vien “Ulmaņa laiki” ar visiem tiem piemītošajiem sasniegumiem un kļūdām. Patlaban vairāk ir darāmo darbu un jābūt vēlmei un prasmei tos darīt. Tāpēc man šķiet, izraisītā apspriešana par to, kā prezidentu ievēlēt, aizklāti vai atklāti, nav tik svarīga kā paša prezidenta kandidātu izvēlēšana un to izvērtēšana. Izpētot, ko raksta un zvana “Latvijas Avīzes” lasītāji, pārliecinos, ka arī viņi norāda, ka ir stipri par maz ar jaukām t. s. cilvēciskajām īpašībām, lai uzņemtos prezidenta un premjera pienākumus. Ievērojamu politiķu, valsts darbinieku atmiņu un aforismu grāmatās aprakstītā “praktiskās politikas” pieredze to apstiprina. Tāpēc, manuprāt, nākamajās publiskajās debatēs par valsts prezidenta kandidātiem nebūtu tik daudz jāspriedelē par šo ļaužu vispārīgām īpašībām un atsevišķām īpatnībām, bet gan par viņu politisko un profesionālo piemērotību konkrētu valsts lietu izvēlei, organizēšanai un kārtošanai. Lai ir par ko ziņot, prezidenta pienākumus paveicot. Ļoti konkrēti. Piemēram, par Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu vai atgriešanos dzimtenē. Piemēram, par valsts drošības faktiem.
Tiem, kas man aizrādīs uz prezidenta iespēju ierobežotību, teikšu, ka, jā, tā ir, bet tāpēc jau arī ar prezidenta ievēlēšanu parlamentam jāizšķiras, kas vadīs valdību. Sāpīgi, bet neko darīt. Turklāt pēc paša valdības vadītāja ierosmes.
