Ne jau ieskrējiens ir degvielas rīma 4
Kamēr konkursa “Latvijas Gada auto 2018” pretendentu pieteikšanās vēl turpinās, kamēr žūrijas biedri bauda raibās vasaras priekus un krāj spēkus galvenajam balsojumam, turpinām iepazīstināt jūs ar viņu pavasara diskusijās paustajām vispārējām atziņām par autobūves tendencēm, par sava auto izvēli tehnikas un mārketinga raibajos džungļos.
Pirmajam pirms pāris nedēļām šo tribīni devām Edgaram Utānam (“Latvenergo”), kurš atļāvās apšaubīt dīzeļdzinēju popularitātes pamatotību. Nedaudz vēlāk ar prieku ziņojām, ka 2017. gada pirmajā pusē vairākums privātpersonu Latvijā saviem auto izvēlējušies benzīna motorus. Šoreiz citēsim un mazliet komentēsim dažas RTU docenta Jura Kreicberga atziņas, kurš (kopā ar inženieri Denisu Makarčuku) “Gada auto 2017” žūrijas rakstu krājumā analizējis degvielas patēriņa noslēpumus.
Straujš ieskrējiens ir pat vēlams
Tāda ir Kreicberga kunga nostāja mūžīgajā “ekobraukšanas” dažādu paņēmienu konfliktā. Lai aizripotu tālu, nepieciešams iegūt kinētisko (vai potenciālo – ja uzbrauciet kalnā) enerģiju, padarīt zināmu darba apjomu. Un mūsdienu auto to efektīvāk dara augstāku dzinēja apgriezienu zonā. “Jo motora lietderīgākās darbības zona atrodas tuvāk maksimālai slodzei, jo efektīvāka ir strauja ieskriešanās, ievērojot gan, ka lietderība zūd, ja riteņi sāk izbuksēt.” Tā saka zinātnieks, un es ar prieku šai atziņai pievienojos. Tā atbilst manam pierastajam braukšanas stilam, kurā pārlieka, šķietami taupīga “dudināšana” ar zemiem apgriezieniem neiederas. Garlaicīgi. Turklāt citiem, aktīvākiem traucējoši.
Ieguvi – tagad taupi!
Enerģiju ieguvu. Bet guvums būs bezjēdzīgs, ja tas izdarīts nepareizā vietā, nepareizā laikā, ja to nevarēšu izmantot izcili ekonomiski un tālu ripojot. Ar pavisam niecīgu degvielas patēriņu. Ja esmu aktīvi paātrinājies ambīciju un testosterona dzīts, veselā saprāta nekontrolēts. Ja nevis ripošu, bet tūlīt bremzēšu, lai iesprauktos plūsmā citiem priekšā. Izmetīšu miskastē ne tikai savu, bet arī viņu degvielu (bremzēt būs spiesti arī šie). Vidējais (kreisais, ja sajūga nav) pedālis ir īstais rīma, dabas resursu izšķērdētājs un atmosfēras piesārņotājs.
Docents zīmē grafikus un skaidro tos. “Ja nav enerģijas rekuperācijas, bremzējot visa kinētiskā enerģija tiek pazaudēta bremzēs (sarkana). Lai nerastos iespaids, ka no kopējās degvielas ķīmiskās enerģijas bremzēšanā patērēts maz, grafika labajā pusē uzrādīts aplis ar motora mehāniskā darba sadalījumu. Var redzēt, ka šādā īsā ciklā vairāk nekā puse no motora padarītā darba ir dzēsta bremzēs, tuvu pusei no sadedzinātās degvielas daudzuma iztērēta bremzēs, tikai pārējais rites un gaisa pretestībā.”
Tātad – taupīgākais braucējs būs tas, kurš pārredzēs situāciju pietiekami plaši un tālu. Kurš būs iespējami ātrs vietās ar iespēju iegūto enerģiju izmantot pilnībā, bet lieki nedīdīsies blīvā plūsmā. Ventspils šosejas beigu daļā no Spuņņciema līdz Rīgai, piemēram, kur iegūt iespējams vien kādu minūti. Sadedzinot vairāk degvielas nekā iepriekšējos 100 kilometros…
