Baļļu rīkotājs 7
Daudzu inteliģences pārstāvju atmiņās A. Kirhenšteins palicis kā slavens baļļu rīkotājs. Gadā viņš rīkojis divas lielas pieņemšanas – 3. augustā, kad svinēja vārda dienu, un 18. septembrī – dzimšanas dienā. Uz tām maz aicināti politiskās elites pārstāvji – Arvīds Pelše un Vilis Lācis pie profesora neesot aicināti, J. Kalnbērziņš gan kādu reizi ciemojies. Lielākoties viesu vidū bija profesora darbabiedri un citi zinātnieki, kā arī inteliģences pārstāvji – aktieri, dzejnieki, mākslinieki. Fotogrāfijās redzams, ka ballēs valdījusi jautrība un atraisītība. Vienā no ballēm pat dzerts šampanietis no aktrises Veltas Līnes kurpītes. A. Kirhenšteins gan to nedarījis. Fotogrāfijās redzama arī režisore Vera Baļuna, operdziedātāji Elfrīda Pakule un Aleksandrs Daškovs, dzejniece Mirdza Ķempe, mākslinieki no Skulmju dzimtas. Jo sevišķi tuva draudzība profesoram bijusi ar skatuves karalieni Antu Klinti, kuru A. Kirhenšteins pat bildinājis.
Arī akadēmijā saviesīgos pasākumos profesors Kirhenšteins bijis pirmais dejotājs un dziedātājs. Kad profesors dziedājis, viņa balss skanējusi labāk nekā runājot. Viņam paticis pašam arī diriģēt dziedāšanu. To darot, viņš kāpis uz krēsla vai pat uz galda. Mīļākā dziesma bijusi “Pūt, vējiņi!”.
A. Kirhenšteins pats mājās brūvēja liķierus. Slavenākais viņa brūvējums tapa no spirta, cukura, upeņu pumpuriem un tika saukts par “Zaļo čūsku”. R. Kukaine no Mikrobioloģijas institūta krājumiem regulāri profesoram piegādāja četrus litrus spirta. Taču kāds par to paklačojās “augstāk” un nesmukums ticis apspriests pat Zinātņu akadēmijas prezidijā. Pie mikrobiologu spirta A. Kirhenšteins vairs netika, taču tad izlīdzēja tagadējais akadēmiķis Stradiņš, kurš to nočiepa Organiskās sintēzes institūtā.
Kirhenšteins bija divas reizes precējies, tomēr nevienā no laulībām nebija dzimuši bērni. Taču bērni viņam patika. Kirhenšteins nāca no 11 bērnu ģimenes, vairāki viņa brāļi bija devušies uz Krieviju un gāja bojā Staļina lielā terora laikā 1936., 1937. gadā. A. Kirhenšteins uzņēmās rūpes par brāļu bērniem, bija adoptējis brāļameitu Elvīru, kura gan nomira vēl pirms profesora.
Piecdesmitajos gados, kad Mikrobioloģijas institūtam bija trūcīgs finansējums un trūka naudas bērnu eglītēm, A. Kirhenšteins ik gadu no paša kabatas ziedojis 1000 rubļu, lai mazajiem tiktu kāda saldumu paciņa un arī uz vietas baudāms cienasts, kā arī teicis tēvišķīgu runu.
