Aristokrātiskas manieres, asa mēle 7
A. Kirhenšteina raksturs bijis pretrunīgs. Vairākos avotos un laikabiedru atmiņās uzsvērtas profesora aristokrātiskās manieres – kaut dzimis muižas kalpa ģimenē (tēvs gan vēlāk kļuva par kroga nomnieku), izglītojoties un strādājot ārzemēs, profesors bija ne tikai uzkrājis zināšanas un izkopis prātu, bet arī apguvis smalku, galantu uzvešanos. Citviet minēts, ka profesors spējis izteikties arī diezgan prasti.
A. Kirhenšteins bijis neaprēķināma rakstura. Nav varēts iepriekš paredzēt, ko no viņa sagaidīt, kā viņš katrā situācijā reaģēs. Zinātņu akadēmijas sēdēs profesoram bijis grūti nosēdēt klusām – bieži no viņa puses nāca dažādas replikas un izsaucieni, piezīmes un jautājumi.
Profesors Stradiņš uzskata, ka A. Kirhenšteinam bijuši vairāki kompleksi. Pirmkārt, balss dēļ. A. Kirhenšteinam tautā bija iesauka “Sudraba rīkle”. Savulaik pārslimotas balsenes tuberkulozes dēļ viņš runāja spalgā balsī un, runājot pa tālruni, profesoru varēja noturēt par sievieti. Sabiedrībā baumoja, ka kādas operācijas laikā viņa balsenē ievietota kāda sudraba detaļa, lai uzlabotu balss tembru. Reiz kāds A. Kirhenšteinam vaicājis, vai tad viņš rupjāk nevarot parunāt. “Varu gan. Ej dirst!” atcirtis profesors.
Otrkārt, viņš bijis ļoti sīks. Ne tik daudz īss, cik smalki veidots un tievs. Par viņu smējušies, ka A. Kirhenšteins Maskavā tiekot izrādīts kā pierādījums tam, ka te cilvēki līdz sarkanās armijas ienākšanai cietuši badu.
