Joprojām Kirhenšteina vārdā 7
Ierakstot interneta meklētājā A. Kirhenšteina vārdu, biju pārsteigta, ka viens no meklēšanas rezultātiem parādīja, ka Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts joprojām nes A. Kirhenšteina vārdu. Varbūt novecojusi informācija? Izrādās, ne, pie institūta ēkas joprojām ir plāksnīte ar šo vārdu. Bijusī institūta direktore, tagad Latvijas Mikrobiologu biedrības vadītāja Vaira Saulīte stāsta, ka pēc neatkarības atgūšanas nācies atkauties no daudziem uzbrukumiem par A. Kirhenšteina vārda nešanu, tomēr nosaukums saglabāts, kaut šis jautājums vairākkārt izskatīts institūta darbinieku kopsapulcēs un zinātniskās padomes sēdēs. Institūtā atzīst, ka A. Kirhenšteina politiskā darbība nemazina viņa kā zinātnieka devumu, tāpēc nosaukums saglabāts. “Politiskā situācija 1940. gadā bija tāda, ka bija pilnīgi vienalga – vai Ministru prezidents būtu Kirhenšteins, Bērziņš vai Ivanovs. Nekas nebūtu mainījies,” ir pārliecināta V. Saulīte. “Daudzi no tiem bļāvējiem, ka jāņem Kirhenšteina vārds no nosaukuma ārā, paši ne kripatas nav zinātnē izdarījuši.”
Akadēmiķis Stradiņš toties teic: “Profesors Kirhenšteins bija izcils zinātnes popularizētājs, bet saukt viņu par izcilu zinātnieku varbūt nevajadzētu.” A. Kirhenšteins starpkaru Latvijā bija daudz pazīstamāks par citiem zinātniekiem tāpēc, ka bija populārzinātnisku brošūru un rakstu autors.
Zinātnē viņam bieži vien patika būt opozīcijā. Sākot no pagājušā gadsimta 40. gadiem, zinātnieki daudz sāka pētīt antibiotikas, atzīt to neatsveramo ieguldījumu dažādu slimību ārstēšanā, bet profesors Kirhenšteins tās neatzina neparko. Savu viedokli profesors, protams, nepaturēja pie sevis – viņš gādāja, lai Mikrobioloģijas institūtā taptu tādi kā pretantibiotiku pētījumi. Līdz ar to radās pretstāvēšana starp Kirhenšteina institūtu un Organiskās sintēzes institūtu, kas nodarbojās ar jaunu antibiotiku izstrādi.
Kad profesors saslima ar plaušu karsoni, institūta darbinieces šļircināja viņam penicilīnu, mānoties, ka tie ir vitamīni. A. Kirhenšteins neatzina arī ziepes – uzskatīja, ka tās iznīcina tauku aizsargkārtu, kas veidojas uz ādas un kas cilvēkam esot nepieciešama. Tāpēc mazgājās tikai ar ūdeni, kā arī lietoja kādas īpašas eļļas.
A. Kirhenšteins jebkurā gadījumā iegājis Latvijas zinātnes vēsturē. Pirmkārt, kā cilvēks, kurš piedalījies Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā. Vēlāk universitātes Lauksaimniecības fakultātē A. Kirhenšteins izveidoja mikrobioloģijas laboratoriju, kas pārtapa Mikrobioloģijas institūtā. Otrkārt, kā cilvēks, kurš pirmais Latvijas Universitātē ieguva doktora grādu. Disertācija bija uzrakstīta franciski, jo oponentus vajadzēja meklēt ārzemēs – Latvijā atbilstoša līmeņa šīs jomas zinātnieku nebija. Disertācijā bija apskatīta tuberkulozes baktērijas uzbūve, lielāko daļu materiālu tai A. Kirhenšteins bija savācis, pirms Otrā pasaules kara uzturēdamies Šveicē. J. Stradiņš vērtē, ka disertācija bijusi “pieklājīga, bet nekā novatoriska tajā nebija”. Pirmskara Latvijā kā zinātnē aktīvs cilvēks viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vairāku ārvalstu apbalvojumus.
Tieši pateicoties A. Kirhenšteinam, starpkaru Latvija bija progresīva valsts medicīnisko preparātu ražošanas ziņā: profesora dibinātajā serumstacijā, uz kuras bāzes vēlāk veidojās Mikrobioloģijas institūts, ražoja insulīnu, ko arī eksportēja. Ražoja preparātus potēšanai. Rīgā ražotā tuberkulozes vakcīna tika uzskatīta par otro labāko pasaulē.
Kad 1940. gadā A. Kirhenšteins brauca uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS, viņš tur paguva apmierināt arī savas zinātniskās intereses. Apskatīja vitamīnu ražošanas rūpnīcu un uz karstām pēdām panāca, ka līdzīga tiek dibināta Rīgā. Tā vēlāk pārtapa par Organiskās sintēzes institūta eksperimentālo rūpnīcu, uz kuras pamata pavisam nesenos laikos tika dibināts “Grindeks”.
Profesore Mūza Indulēna uzskata: ja A. Kirhenšteinam būtu bijis vairāk laika attīstīt savas zinātniskās ieceres, viņš būtu pasaulē daudz zināmāks. Piemēram, Kirhenšteins atklājis, ka vitamīnam C ir liela nozīme slimību novēršanā, taču pētījumus pietiekami neizvērsa. Pēc tam kāds amerikāņu zinātnieks par pētījumiem šajā jomā saņēmis Nobela prēmiju.
Institūta esošie un bijušie darbinieki joprojām 18. septembrī dodas uz Raiņa kapiem, kur profesors apglabāts. Piemiņas brīdī gan piedalās daudz mazāk cilvēku nekā kādreiz. Profesora laikabiedri arī jau devušies aizsaulē, daļa atteicās piedalīties pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, jo, kā saka V. Saulīte, pēkšņi atklāja, ka “Kirhenšteins bijis tautas ienaidnieks”. Darbinieki arī paši apmaksājuši profesora kapa plāksnes latviskošanu.
Līdz 1992. gadam Latvijas Zinātņu akadēmija pasniedza arī A. Kirhenšteina vārdā nosaukto prēmiju bioloģijā. To pārtraukts pasniegt it kā tāpēc, ka atcerējās, ka A. Kirhenšteins nemaz nav bijis biologs, bet gan veterinārārsts.<
