Gribētu uzsvērt, ka svarīgākais, ir saprast, kāpēc sekss ir apnicis, kas ir iemesls un kā no tā izvairīties. Arī katra jauna vieta, veids, vide vienreiz taču apniks un ko darīt tad – mainīt partneri? 0
No pieredzes stāstiem:
Kad čiekurs dibenā duras, mašīnā un margrietiņu pļavā TAS ir pavisam citādi.
Mūsu paaudzes cilvēkus nemana gan tādās situācijās, jaunatnei visi vārti vaļā, viss atļauts.
Jauka tāda seksošana pļavā, mežā, laivā un kur tik vēl ne, BET tam tomēr būtu jānotiek prom no svešām acīm. Ir jau drusku tāds adrenalīns no domas – ka tik kāds tagad neuzskrien virsū, tomēr labāk divvientulībā.. Tagad gan visur cenšas teikt un mācīt, ka ir normāli to darīt publiskās vietās visu acu priekšā, esot, redz, jāatbrīvo sava seksualitāte, nevajag neko ne apspiest, ne ierobežot kaut vai ielas vidū (kā daži jau mēģinājuši) vai autobusu pieturā. Tomēr tas tāds dzīvniecisks līmenis, tādi primitīvi instinkti. Lai jau šī neapvaldītā seksualitāte paliek kaķīšiem martā vai sunīšiem.
Gadās, ka apstākļi ir tik spiedīgi, ka nav laika meklēt komfortu.
Der piemest kādu karstu oglīti, lai uzkurinātu seksuālās attiecības. Neesmu ar TO nodarbojusies pūļa priekšā, bet ir gadījies i naksnīgā parkā, i upes malā, i liftā (kur nospiež stop podziņu). A vasarā, Gaujas krastā vispār romantika. Apzināti nodarboties ar seksu tur, kur citi cilvēki ir blakus un redz to, varbūt gluži nevajadzētu.
Man jau šķiet, ka nodarboties ar seksu pļavās, mežos, liftos, tualetēs, mašīnās, uz mašīnām utt. grib tieši vīrieši. Pārsvaram sieviešu tuvāks tomēr ir komforts. Bet jābūt seksuālai! Viss uz to spiež – man jāizskatās seksuāli un jābūt seksuālai. Gribu gan parkā, gan pludmalē, gan liftā, jo esmu taču tik kaislīga, tik seksuāla! Mums taču ir ieborēts – vajag skaistu apakšveļu, vajag sevi īpaši kopt (nerunāju par elementāru higiēnu), seksā vajag dažādību. Jo savādāk, ja viņš pametīs, tad pati būsi vainīga. Tā nu sieviete patiesībā neapzinātu baiļu dzīta nēsā apakšveļu, kas patiesībā nav ērta, taisa intīmajai vietai frizūras, kaut pašai ne prieka, ne vajadzības pēc tās, nodarbojas ar seksu visās vietās, kur vien viņas vīrietis vēlas, ietur drausmīgas diētas, ja radies kāds lieks kilograms. Ak, kaut kur kaut kas tā spiežas mugurā, bļāviens, šādā pozā nav ērti, bet nekas – es esmu seksuāla! Lai neiestātos rutīna? Ja abi mīl viens otru, tad rutīna neiestāsies arī tad, ja tas vienmēr būs gultā.
Manos uzskatos (un no pieredzes) vīrietis, kurš grib visur izmēģināt, un vēl 100 un vienā pozā, patiesībā ir tik ļoti pārņemts ar savu seksualitāti, ka diemžēl tālāk par savu krāniņu neko neredz. Bet nu sievietes negrib atpalikt.
Sabiedriska vieta jau uzreiz nenozīmē, ka tas pāris grib, lai viņus pamana. Vienkārši meklē jaunus iespaidus. Vai arī mājās nav, kur to darīt.
Ar seksu jānodarbojas tur, kur abiem ir labi, ērti un patīkami, nepārkāpjot pieklājības normas, kas skar bērnus.
Jaunība ir viens, eksperimenti, uzdrošināšanās, vienkārši trakošana, siena šķūnis, mašīna, krūmi utt. Tas viss pieder tam laikam un ir pilnīgi normāli, tagad šai vecumā (starp 40 un 50) mani tik viegli uz siena šķūni nedabūs, gribas komfortu, skaistumu, ērtības apkārt.
