Grasās atņemt pusi ieņēmumu 5
Otrs augstskolu iebildums saistīts ar to, ka ēkas pārdošanas gadījumā augstskolām paliks ne vairāk kā puse iegūtās naudas. Tā kā noteikumu projektā nav sīkāk aprakstīta augstskolu mantas pārdošanas kārtība, uz to attieksies ierastā kārtība, kādā tiek atsavināta publiskas personas manta. Tā paredz, ka nekustamo īpašumu izsoli rīko Valsts nekustamo īpašumu aģentūra (VNĪA), kurai par šo darbu pienākas puse ienākumu. “Ir saprotams, ka VNĪA pienāktos kāda daļa ieņēmumu, lai segtu izmaksas, kas radušās pārdošanas procesā, taču ne jau puse no iegūtās summas,” teic J. Bernāts.
Noteikumos ir arī redakcionālas nepilnības, kas nekustamā īpašuma attīstības plāna pieņemšanas un saskaņošanas procesu padara gana nesakarīgu. Taču to augstskolu pārstāvju ieskatā var novērst īsā laikā un tas nevarētu būt strīdus ābols.
Var jautāt: kāds gan pamats augstskolām cerēt, ka tās varēs rīkoties ar valsts mantu brīvāk nekā citas valsts institūcijas? Tāds varētu būt IZM arguments, skaidrojot, kāpēc tapuši šādi noteikumi. Taču IZM patiesos argumentus neizdevās uzzināt. IZM pārstāve Inta Bērziņa informēja, ka atvaļinājumu laika dēļ komentāru nebūs.
J. Bernāts stāsta: augstskolas savus iebildumus pret šādiem noteikumiem bija izteikušas jau aprīlī un gaidīja, kad IZM pārstāvji viņus aicinās uz saskaņošanas sanāksmi. Taču nekādu atbildi no IZM neizdevās sagaidīt, un pagājušajā nedēļā augstskolu pārstāvji ieraudzīja, ka strīdīgo noteikumu projekts iekļauts valdības darba kārtībā. Tāpēc J. Bernāts rakstījis vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, lūdzot noteikumu izskatīšanu atlikt. Valdībā to nolemts atlikt uz divām nedēļām.
Ko gribētu pārdot?
Ja augstskolām izdotos pārdot vai citādi izdevīgi komercializēt tās valdījumā nodotos īpašumus, iegūto naudu varētu izmantot tikai studiju vides attīstībai. To paredz Augstskolu likums. “Mēs šo naudu nevarētu brutāli izmaksāt algās,” uzsver LU Infrastruktūras departamenta vadītājs Marģers Počs. Kā zināms, LU jau ilgstoši attīsta akadēmisko centru Torņakalnā. Turpmākajiem celtniecības plāniem nepieciešami 90 miljoni eiro. 30 miljonus LU nule ieguvusi kā ilgtermiņa aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas, taču pārējā nauda vēl jāatrod. Jau iepriekš LU atbrīvojusi ēkas Rīgas centrā, kur atradās Ķīmijas un Bioloģijas fakultāte, kas pārcēlušās uz Torņakalnu. Bioloģijas fakultātes ēku Kronvalda bulvārī LU varētu pārdot jau tagad, jo tā pieder pašai LU, nevis valstij, taču nama komercializēšana aizkavējas, “jo mēs esam atbildīgi, uzskatām, ka universitāte nevar šādu vēsturisku ēku atdot kuram katram”. Iespējams, ar laiku šajā ēkā varētu būt viesnīca. Nams paliktu LU īpašumā, taču to izīrētu viesnīcas veidotājiem. “Jau tagad mums ir šāds labs sadarbības projekts. Esam izīrējuši namu pie Torņakalna, kur tagad atrodas viesnīca “Astor”. Universitātei nama remontā un pārveidē par viesnīcu nebija jāiegulda sava nauda, bet mums ir stabili ienākumi no šā nama izmantošanas,” stāsta M. Počs. Drīzumā varētu atbrīvoties nams Zeļļu ielā.
A. Zeps stāsta, ka RTU “nav tā, ka kaut kas ļoti deg un ka mēs uz karstām pēdām gribētu kaut ko pārdot”. Taču zināms, ka RTU ar laiku gribētu atbrīvoties no īpašumiem Ezermalas un Lomonosova ielā, kur joprojām izvietotas RTU struktūrvienības, taču nākotnē RTU cer tās pārcelt uz Ķīpsalu, kur paredzēts celt jaunas, modernākas ēkas. “Piemēram, Ezermalas ielā ēkas ir milzīgiem gaiteņiem, ir ļoti lieli siltuma zudumi. Ilgtermiņā jaunu namu būvniecība atmaksātos,” teic A. Zeps.
LU un RTU ir lielākie potenciālie atsavināmie īpašumi, taču arī citās valsts augstskolās atrastos atsavināmi īpašumi.
