Foto – Timurs Subhankulovs

Lai mazais Haralds patstāvīgi elpotu un attīstītos, vajadzīga nauda īpašai programmai 0

“Neuztraucies, bet lien uz priekšu! Redzēsi, tev patiks,” Anitra uzmundrina dēliņu Haraldu. Bet man stāsta to, cik ilgu laiku pagājušogad prasījuši pūliņi iemācīt mazuli zīst krūti. Pagājuši divarpus mēneši, un pēc tam puisītis to darījis ar tādu pašu patiku kā citi zīdainīši un saņēmis mātes pienu līdz gada un astoņu mēnešu vecumam.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Janvārī Haraldam Darģim būs divi gadi. Viņš ir viens no tiem bērniņiem, kuru vajadzībām organizācija “Ziedot.lv” vāc naudu Ziemassvētku labdarības akcijā “Eņģeļi pār Latviju”, lai ģimene tiktu uz nometni, kurā pasaules klases neiroloģijas speciālisti ieteiks treniņu kopumu nākamajam pusgadam.

Jau pērn, kad Anitra bija vērsusies ar lūgumu pie “Ziedot.lv”, uzzināju, ka viņas ģimenei ir nepieciešama palīdzība, lai aizbrauktu uz Poliju un tiktu pie programmas bērna attīstības veicināšanai. Izlasījusi Anitras rakstīto par neatlaidīgajiem pūliņiem, sapratu, ka jāatbalsta.

Nokristīja otrajā dienā


CITI ŠOBRĪD LASA

Māmiņa atceras, ka grūtniecība un arī 12 stundu ilgās dzemdības ritējušas normāli – stimulācija to paātrināšanai un anestēzija dzemdniecībā ir pierastas lietas. Vecmāte, anestezioloģe un pārējās mediķes bijušas ārkārtīgi pārsteigtas, apjauzdamas, ka jaundzimušais neelpo. Bērniņu masēja, tirināja, lai iebrēcas un sāk elpot, bet nekā. “Anestezioloģe sāka bērniņu elpināt, bet Siguldā jau nav īpašās aparatūras šādai vajadzībai, un viņa divas stundas elpināja ar pūslīti, līdz brīdim, kad atbrauca brigāde no Rīgas,” atceras māmiņa. “Es visu laiku prasīju: vai viņš ir miris? Nē, man atbildēja, ka nav miris, bet neelpo. Sapratu, ka ar katru sekundi risks palielinās.”

Nākamajā dienā Rīgā Bērnu slimnīcā mazuli joprojām ar aparatūras palīdzību elpināja mākslīgi, un Anitrai jauka, jauna daktere pateica: “Jums jāsaprot – ja arī viņš izdzīvos, tad būs kā istabas augs. Viņš tevi nekad nepazīs. Labāk atdodiet prom, un par viņu rūpēsies profesionāļi.” Taču Anitrai ir cīnītājas daba, un abi ar dzīvesbiedru atbildēja, ka nekur bērnu neatdos. “Viņš ir mūsējais.” Haraldiņš tika nokristīts luterticībā.

Bija pagājušas divas nedēļas, kad beidzot viņš sāka elpot pats.

Jāiemācās līst


Magnētiskā rezonanse uzrādīja plašus smadzeņu bojājumus. Taču ir arī smadzeņu veselā daļa, kas turpina augt, un ar neatlaidīgiem atkārtotiem treniņiem mājas neirorehabilitācijas programmā var panākt, ka smadzenītēs veidosies jauni neironu savienojumi jeb ceļi.

Tāpēc ar tādiem bērniņiem kā Haralds vecākiem ir daudz jāstrādā, jārunājas, viņi ir jāstimulē darbībām. Muskuļu saspringuma dēļ ar rociņām Haralds darbojas tikai mazliet, un arī tikai tāpēc, ka mamma to bezgala daudzas reizes ir mācījusi. Bet, nolikts uz vingrošanas paklāja, gan pats drusku virzās uz priekšu. Jo, kad mamma kniebj pēdiņās, puisēnam tas nepatīk, tāpēc viņš, kaut ar protesta bļāvienu, tomēr parāpo ar kājiņām uz priekšu; tikai mammai vai kādam citam ik pa brīdim jāpalīdz, lai arī rociņas pārbīdās uz priekšu. Lai sāk līst patstāvīgi – tas ir galvenais mērķis, kas tagad likts programmā. Taču nav prognozējams, cik ātri tas notiks. “Agrāk pat nedomāju, ka kustības ir tik svarīgas!” nosaka Anitra. Jo kustība ir dzīvība – ja puisītis nekustēsies, viņa ķermenītis sāks šķiebties uz vienu pusi. Turklāt, ja cilvēks nekustas, asinsrites sistēma un limfas sistēma nedarbojas, kā nākas, un vēl tas viss saistīts arī ar sirdsdarbību, elpošanu, plaušu un runas attīstību.

Reklāma
Reklāma

Istabā ir mazs slīdkalniņš, pa kuru Haralds 20 reizes jālaiž lejup. Uz īpaša treniņu galda katru dienu desmit reizes pa 11 minūtēm tiek veikti līšanas simulācijas treniņi. Vēl uz šī galda Haraldiņš divas reizes dienā pa 15 minūtēm tiek stiepts, lai aug taisns, nevis sagriezies čokurā kā komatiņš.

… Atskan taimera pīkstiens, un Anitra uzliek dēla sejiņai caurspīdīgu masku, kurā ir tikai mazs caurumiņš gaisa pievadei, un, redzams, ka bērns tūlīt sāk elpot dziļāk. Lai bagātinātu smadzenes ar skābekli, maska jāuzliek 60 reizes dienā un jātur veselu minūti. Tad ķermenis jūt, ka sākumā skābekļa drusku trūkst, un visu skābekli atdod smadzenēm.

Maskas terapija palīdz attīstīt arī plaušas. Un vēl ir viens treniņš – smaržīgais. Anitra tuvina bērna degunam maisiņu ar krustnagliņām, tad citu – ar smaržīgajiem pipariem, pēc tam sveces ar vaniļas vai piparmētras aromātu. Jo cilvēka maņu orgāni reaģē uz smaržām un smadzenēs atkal veidojas kādi jauni savienojami.

Glena Domana metode


“Dižvanagi” ir biedrība, kas palīdz bērniem ar iedzimtām vai iegūtām veselības problēmām. Pirmos noderīgos ieteikumus, kā apieties ar bērnu, Anitra saņēma no biedrības ārstes Jūlijas Cīrules. Jūlija bija atradusi fizioterapeiti un osteopāti Boženu Bejnari-Slavovu, kas 25 gadus pavadījusi Domana institūtā ASV. Institūta dibinātājs ģeniālais neirologs Glens Domans savulaik izstrādājis terapijas metodes, ko izmanto daudzas ģimenes ar problēmbērniem visā pasaulē. Būdama poļu izcelsmes amerikāniete, Božena tagad uzskata par savu pienākumu palīdzēt cilvēkiem Austrumeiropā – katram slimajam bērnam tiek izstrādāta nākamajā pusgadā veicamo treniņu programma.

Pērn augustā Božena ar savām lekcijām bija ieradusies Liepājā, un toreiz turp uz konsultācijām devās arī Anitra ar dēlu. Pēc tam bija īpaša nometne ar mediķu konsultācijām Polijā, šogad Grieķijā. “Domana programmā ir tāds pārdrošs uzskats, ka lasīšana nav mācību priekšmets, bet gan neiroloģiska funkcija,” stāsta Anitra, raksturodama Haraldam apgūstamo intelekta attīstīšanas metodi. “Tajā brīdī, kad smadzenes ir gatavas saprast dzirdēta vārda “mamma” skaņu kopumu, to var saprast arī, redzot, kā vārds “mamma” izskatās uzrakstīts, un pat nevajag mācīties lasīt pa burtiem.” Ir bildīšu kaudze, ko viņa rādījusi mazajam iepriekš – attēli ar šķīvi, bumbu un citiem priekšmetiem, un tagad tiek rādītas kartītes ar uzrakstiem “bumba”, “zemene” u. c. Tā ir intelektuālā programma, lai bērns mācītos sasaistīt visu kopā – gan apaļo priekšmetu bumbu, vārda “bumba” skaņu un rakstīto vārdu.

Vēl ir arī vestibulārā aparāta treniņa programma. Divi pieaugušie uz lielas segas noguldīto mazuli strauji šūpo uz augšu un leju, no vienas puses uz otras. Kā arī, nolikts uz grozāmā biroja krēsla, puisītis tiek ātri griezts pa apli. Tā organisms tiek mācīts izjust pārvietošanos telpā.

Palīgu komanda


Anitra savulaik ir beigusi studijas starptautiskā tūrisma specialitātē, bet tagad apzinās, ka viņas darbs ir rūpes par dēlu. Vakaros palīdz arī dzīvesbiedrs Māris, kurš pa dienu strādā IT uzņēmumā. Darbdienās māmiņai nāk talkā Natālija, kurai pašai ir deviņgadīgs bērniņš ar īpašām vajadzībām, jo piedzimis kurlmēms. Kamēr viņš mācās skoliņā, Natālijai ir laiks, ko veltīt rūpēm par Haraldu, un Anitrai ir laiks pašai sev. Jo vienubrīd sapratusi, ka jāmeklē palīgi, citādi emocionāli šo slodzi neizturēs.

Anitra ir priecīga, ka reizi nedēļā palīgos ierodas bērnības draudzenes un jāšanas sporta interesenti, ar ko kopā savulaik trenējusies. Sestdienās, kad mazuli aprūpēt un trenēt uzņemas Māra mamma, Anitra pati dodas izjādē ar savu ķēvi Doru un māca jāšanā citus.

Domana programmā iesaistījušās ģimenes satiekas nometnēs Polijā, Grieķijā un citur. Anitra ir redzējusi, ka tur atvestie bērni pirmos vārdus izsaka četru piecu gadu vecumā, bet staigāt sāk deviņu gadu vecumā. Viņa atzīst, ka dažkārt, raugoties uz vecākiem, par kuriem zina, ka programmā piedalījušies jau gadus desmit, nodomājusi – kāpēc viņi to turpina, ja jau bērns kā bijis gulošs, tā palicis. Bet, parunājoties ar šīm mātēm un tēviem, uzzinājusi, ka viņi redz panākumus – agrāk bērnam bijusi liela galva un mazs ķermenis, bet vēlāk tas proporcionāli izlīdzinājies. Citas ģimenes stāstot, ka veikuši tikai kādus 40 procentus treniņu no programmā paredzētā, taču panākumi ir brīnišķīgi – viņu bērns staigā, runā un mācās parastā skolā.

Fakti


“Eņģeļi pār Latviju”


* Jau sesto gadu decembrī notiek labdarības akcija “Eņģeļi pār Latviju”, kuras laikā tiek vākti ziedojumi, lai palīdzētu bērniem, kuriem smagu iedzimtu slimību dēļ nepieciešama ilga ārstniecība un rehabilitācija. Savus eņģeļus šogad gaidīs četri bērniņi, un, lai sniegtu viņiem palīdzību, nepieciešami 39 992 lati (56 903,40 EUR).

* Pavisam līdz decembra sākumam pēc palīdzības vērsušies 188 bērnu vecāki, kuru slimajiem mazuļiem nepieciešamas operācijas, rehabilitācijas, ārstniecības kursi, speciālais medicīnas uzturs, medicīniski tehniskie līdzekļi un speciālās auklītes.

* Ziedot bērnu veselībai iespējams portālā “Ziedot.lv”, zvanot pa labdarības tālruni 9000 6383 (1 lats), kā arī ziedojumu kastītēs “Swedbank”, “Rimi” un “Supernetto”.

* Noslēguma pasākums labestības maratonam “Eņģeļi pār Latviju” būs vērojams 15. decembrī tiešraidē kanālā LNT.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.