Kalme ir Jāņu augs. Bērnībā allaž kodīju tās baltos galiņus, man garšoja. 0
Kalme stiprina zobus. Baltos vidiņus izvelk, smalki sakapā un uzbārsta smalkmaizītēm, pirms tās cep krāsnī. Var arī iemīcīt biezpienmaizē. Garšas ziņā kalme atgādina vanilīnu, bet ir daudz veselīgāka par sintētisko vielu.
Nereti saka – grieziet salātos arī rabarberu lapas…Man, piemēram, negaršo šīs lapas! Augu dažādība ir tik liela, ka var atļauties ēst tikai to, kas garšo. Kaut vai ozola lapiņas, ja tīk.
Vajag vairāk ieklausīties sava organisma vēstījumos. Ja cilvēkam kāds augs nav vajadzīgs, aromāts šķitīs nepatīkams. Kā gaidām pirmos redīsus – tik kraukšķīgus un brīnišķīgus, nu tik ēdīsim! Bet paiet mēnesis, un tos vairs negribas. Kāpēc? Organisms dod signālu – šo uzturvielu man jau pietiek, dod kaut ko citu.
Starp citu, rabarberus drīkst ēst arī pēc Jāņiem. Ja rabarbers sācis augt no jauna, iepriekš ir nogriezti visi kāti, lapas un ziedi, to atkal drīkst baudīt.
Kādā veidā vēl augi var mums palīdzēt?
Padarīt dzeramo ūdeni vērtīgāku. Lai gan krāna ūdens nācis no dabas, taču, kamēr ticis līdz mums, pa visām sistēmām izvirpuļojis, tā struktūra ir mainījusies. Lai atgūtu veselīgumu, ūdens krūzē iemet tikko plūktu puķi, lapu, mētru, augļa gabaliņus, jo šiem dzīvajiem produktiem ir pareizi strukturētas molekulas. Ūdenim ir fenomenāla atmiņa – kad ieliekam tajā augu, notiek ķēdes reakcija, ūdens mainās, kļūst atkal vērtīgs, dzeršanai piemērotāks.
Bieži vien bažījas – ka tik pļavā vai mežā neapēdu kaut ko nezināmu…
Visu drīkst nogaršot, ja vien tas nav indīgs. Latvijā indīgo augu ir visai maz, tie jāpazīst pat katram pirmklasniekam. Tos, kas tiek kultivēti kā dekoratīvi augi, kas ir ienācēji mūsu dabā, arī labāk negaršosim.
Lauku bērns intuitīvi jutīs, kas ir indīgs, neliks mutē ne čūskogu, ne segliņu, ne bebru kārkliņu, ne kraukleni. Mūsdienās gan daudzi bērni aug tālu no dabas, tāpēc vecākiem vajag izstāstīt un parādīt, kādi izskatās visi pie mums sastopamie indīgie augi.
Ja bērnā nav zudusi dabas dotā intuīcija, viņš uzgrauzīs alkšņa zariņu vai iemetīs mutē gaiļbiksīti, ja būs nosalis, un nesaslims, jo šie augi satur acetilsalicilskābi jeb dabisko aspirīnu.
Strutene arī ir indīgs augs, bet minidevās vērtīga. Strutene ļoti labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, palīdz neitralizēt kancerogēnos savienojumus. Ik pa laikam struteni var pielikt jebkurai zāļu tējai – puslitram tējas vajag lapiņu vai divas.
Nereti jaunās māmiņas neļauj mazulim apēst pienenes ziedu, jo tas var būt netīrs, sak, putns lidoja pāri un uzkakāja. Senāk gan teica: ja bērns pagalmā nav apēdis pīļu sūdu, viņam nevar būt laba imunitāte… Domāju, no šāda netīruma organismā ir daudz mazāks ļaunums nekā no apēsta lielveikala salāta.
Vaivariņu eļļa
Nogriež tikko ziedēt sākušu vaivariņu galotnītes ar pirmajiem ziediņiem. Liek burciņā, uzlej eļļu, vēl kārtīgi sabaksta, lai viss būtu nosegts. Nedēļu tur istabas temperatūrā, tad noglabā tumšā vietā. Ja apkārt visi šķauda, gaisā virmo vīrusi un arī pats jūties saaukstējies, ir iesnas, iemērc pirkstu vaivariņu eļļā un iezied degunā. Pat ja kāds vīruss būs paspējis pielavīties, tas netiks tālāk organismā.
