Kas labs ir virzā? 0
Viss, kas zaļš, satur hlorofilu, tātad tonizē un dziedina. Ēdot saņemam to, kas vajadzīgs aktīvai augšanai, – sašķeltos cukurus, olbaltumvielas, aminoskābes… Visus tos ķieģelīšus, no kā mums jābūvē savas sienas.
Virza uzmundrina, tonizē, turklāt aptuveni tādā pašā līmenī kā kafija. Šis augs labvēlīgi ietekmē ādu, attīra asinis, uzlabo locītavu veselību, mazina reimatisma sāpes. Labi garšo kopā ar zaķkāpostiem. Ja virza sāk ziedēt, to arī var ēst, taču vērtīguma ir mazāk.
Visi zina, ka pirmie zaļumi ir veselīgi, bet tagad, piemēram, nātres jau izaugušas prāvas. Vai tās vēl vērtīgas?
Ir gan, jo satur dzelzi un daudz vitamīnu, palīdz atjaunot organismu, uzlabo asiņu sastāvu (uzmanīgi – lielās devās biezina asinis!). Nātres der sakaltēt ziemai – būs laba piedeva zupām vai otrajiem ēdieniem.
Kamēr nātre, pienene vai gārsa tikko izspraukusies no zemes, tai ir arī papildvērtība – daudz brīvo aminoskābju, kas palīdz atjaunot cilvēka organisma šūnas, pastiprināti ierosina jaunu audu un šūnu veidošanos.
Ikvienā savvaļas augā ir tieši tas, kas konkrētajā gadalaikā vajadzīgs visai ekosistēmai, vienalga, vai tā ir dille, zaķis vai cilvēks. Varbūt esat pamanījusi, ka, ziemā ēdot tomātus, ir tendence pastiprināti puņķoties, jūties kā saaukstējies. Tomāts ir bula laika ūdeņainais augs, dots, lai palīdzētu pārvarēt karstumu. Ja to ēdam ziemas spelgonī, organisms apjūk.
Karstā laikā stenam un pūšam, liekam salmu cepuri, lai saule nesvelmētu. Bet kā gan puķes pļavā to var izturēt? Daba devusi augiem spēju sintezēt papildu aizsargvielas, kas palīdz pārdzīvot bula laiku. Ēdot tos, arī cilvēks saņem vajadzīgās vielas un jūtas labāk.
Liepām pavasarī ir gardi pumpuri un jaunās lapiņas. Vai arī vēlāk tās var ēst?
Vērtība mazinās, jo atšķaidās – viens pumpurs izveidojas par 12 lapām. Var jau tās visas apēst, bet kāpēc staipīt kuņģi, ja tajā laikā izaudzis daudz kas cits un to pašu labumu var dabūt racionālāk.
Liepu ziedus esam raduši vākt tējai. Taču tie ir skaists deserta papildinājums ar brīnišķīgu medus garšu. Pudiņu vai biezpiena krēmu rotā ar liepziediem, taču izmanto tikai ziedošo daļu – bez kātiņa un pielapiņas.
Daži arī tēju vāc šādi, jo nepatīk, ka krūzītē pa virsu peld tāds kā taukainums, jo liepziedu pielapiņas satur eļļu. Taču tajās tāpat ir savs vērtīgums.
Modē ir zaļie kokteiļi, tajos mēdz blendēt arī savvaļas augus. Vai tas ir labs veids?
Labs, jo ātri var tikt pie skaistiem mākslīgajiem zobiem… Ja visu blendējam un maļam, pietiekami nekošļājam, atdalās par maz siekalu, turklāt tās nav kvalitatīvas, jo nekas nav jāšķeļ. Pat ja organisms uzņem vērtīgas vielas, var ciest mutes dobums – zobi, smaganas, mutes gļotādas.
Katra valsts zīmē atšķirīgu uztura piramīdu, lepojas ar to. Taču visvienkāršākā uztura piramīda redzama spogulī, ja pasmaidām. No 32 zobu kopskaita astoņi ir priekšzobi, tie ir domāti graušanai, tātad var aprēķināt, cik daudz graužamas barības dienā jāuzņem. Četri acu zobi rāda, cik procentu uzturā jābūt gaļai un zivīm. Pārējie – dzerokļi – domāti kā dzirnakmeņi graudaugu sasmalcināšanai. Veģetārieši mūsu klimatā daudz zaudē, turklāt nav pārliecinošu pierādījumu par šādas ēšanas sistēmas priekšrocībām. Ja kādās četrās paaudzēs ļaudis nodzīvos līdz 120 gadiem, tad gan varēsim sākt par to runāt.
