Nē, cigaretēm. Jā, atmešanai un aizstāšanai! 0
7. aprīlī visā pasaulē atzīmē Starptautisko veselības dienu. Šajā dienā īpaši daudz tiek runāts par atkarībām un slimībām, ko tās izraisa. Absolūts līderis narkotisko atkarību vidū ir smēķēšana – tā izraisa vairāk veselības problēmu un nāves gadījumu nekā visas pārējās legālās un nelegālās atkarību izraisošās vielas kopā. Cigarešu smēķēšana ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.
Aptuveni 75% no visām elpceļu slimībām ir saistītas ar smēķēšanu. Tas izskaidrojams ar to, ka galvenais smēķēšanas kaitējums rodas no vielām, kas degšanas laikā izdalās no tabakas dūmiem. Tradicionālo cigarešu dūmos ir vairāk nekā 7000 ķīmisko savienojumu, tostarp aptuveni 100 no tiem ir apstiprināti kā kancerogēni.
Dūmos esošā darva, svins, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un citi toksīni bojā ne vien paša smēķētāja, bet arī apkārtējo veselību. Lai arī nikotīns ir atkarību izraisoša viela, tomēr tā nav galvenais slimību un nāves izraisītājs. Visi cilvēki, kas spiesti ieelpot cigarešu dūmus, ir pakļauti tajos esošo kaitīgo vielu iedarbībai.
Ņemot vērā to, kādas veselības problēmas visā pasaulē rada cigaretes, arvien vairāk zinātnieku un uzņēmumu dažādās valstīs aktīvi ir iesaistījušiesjaunu risinājumu meklēšanā, kas palīdzētu mazināt smēķēšanas nodarīto kaitējumu. Kaitīgo vielu kokteilis no cigaretēm izdalās pateicoties degšanas procesam aptuveni 900 grādu temperatūrā. Tas ir kā vulkāna izvirdums, kas izmet gaisā tūkstošiem dažādu ķīmisku savienojumu, kaitējot plaušām, sirdij, asinsvadiem un cilvēka imunitātei kopumā.
Tāpēc arvien vairāk attīstīto valstu dažādos veidos ierobežo tradicionālo cigarešu tirdzniecību un iegādi. Tāpat ar dažādiem mehānismiem un stimuliemsmēķētāji tiek mudināti atmest smēķēšanu vaiaizstāt tradicionālās cigaretes ar modernākām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un kas neizdala dūmus. Jāņem gan vērā, ka alternatīvas, kā, piemēram, elektroniskās cigaretes vai karsējamās tabakas ierīces nav bez veselības riskiem, tomēr kopumā ir mazāk kaitīgas veselībai.
Šī kompleksā pieeja, no vienas puses ierobežojot tradicionālās cigaretes, bet no otras puses piedāvājot izvēles iespējas tiem, kuri nespēj atmest, vairākās valstīs jau ir novedusi pie nozīmīga smēķētāju skaita samazināšanās. Vienlaikus liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai smēķēšanu padarītu nepievilcīgu nesmēķētāju vidū un mazinātos interese vispār sākt smēķēt. Viena no pirmajām valstīm, kas uzsāka piemērot šo jauno pieeju bija Zviedrija, kur smēķētāju skaits šobrīd nepārsniedz 4-5%. To lielā mērā izdevies panākt pateicoties cigarešu alternatīvu popularitātei valstī. Zviedrijā kā tradicionālo cigarešu aizstājējs plaši tiek izmantota zelējamā tabaka jeb “snuss” un bezdūmu tabaka.
Ļoti līdzīgu pieeju Zviedrijas pretsmēķēšanas politikai ir izvēlējusies arī tās kaimiņvalsts Norvēģija, kur ikdienas smēķētāju skaits ir sarucis līdz 8%. Pie tam tie pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, savukārt jaunākās paaudzes vidū parastāscigaretes zaudē popularitāti. Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā ir senas snusa lietošanas tradīcijas. Piemēram, Norvēģijā snusa lietošana pārsniedz ikdienas cigarešu smēķēšanu, un pētnieki ir konstatējuši, ka snuss palīdz smēķētājiem atmestcigarešu lietošanu. Arī elektronisko cigarešu lietošanas līmenis Norvēģijā ir zems — aptuveni tikai 1% lieto tās ikdienā. Tostarp elektronisko cigarešu lietotāji galvenokārt ir esošie vai bijušie smēķētāji. Tas ir skaidrojams arī ar to, ka elektronisko cigarešu šķidrumu tirdzniecība Norvēģijā nav atļauta, tomēr ievest valstī privātai lietošanai tos drīkst.
Savukārt citās valstīs snusa vietā kā efektīvu smēķēšanas aizstāšanas un atmešanas veiduvirza karsējamo tabaku vai elektroniskās cigaretes. Piemēram, Lielbritānija plāno pat atļaut izrakstīt elektroniskās cigaretes kā recepšu medikamentu smēķētājiem, kuri vēlas atmest cigarešu lietošanu. Pētījumi parāda, ka laikā no 2012. līdz 2017. gadam Eiropā pieauga elektronisko cigarešu kā smēķēšanas atmešanas līdzekļu izmantošana, savukārt farmakoterapijas (nikotīna plāksteri vai nikotīna košļājamā gumija) lietošana samazinājās. Arī ASV elektroniskās cigaretes, kā smēķēšanas atmešanas līdzekli šobrīd jau izmanto biežāk nekā medikamentus. Kopumā nostiprinās uzskats, ka mazāk kaitīgu alternatīvu pieejamības ierobežošana tikai nostiprina viskaitīgākā produkta – cigarešu – pozīcijas.
Viens no šobrīd plaši apspriestiem pretsmēķēšanas politikas piemēriem ir Jaunzēlande, kur valdība ir pasludinājusi mērķi panākt, lai līdz 2025. gadam valstī cigaretes smēķētu mazāk nekā 5% iedzīvotāju. Jaunzēlande plāno pilnībā izskaust tradicionālās cigaretes, aizliedzot to pārdošanu iedzīvotājiem, kas ir dzimuši pēc 2008. gada. Tāpat no 2025. gada plānots ievērojami samazināt pieļaujamo nikotīna līmeni tabakas produktos, bet jau no 2024. gada paredzēts būtiski samazināt tabakas produktu tirdzniecības vietu skaitu. Jaunās politikas galvenais fokuss ir vērsts uz cīņu pret parastajām cigaretēm, kurās notiek tabakas dedzināšana un, kas izdala kaitīgos dūmus. Savukārt atšķirīga attieksme ir pret elektroniskajām veipošanas un tabakas karsēšanas ierīcēm,uz kurām jaunie ierobežojumi neattieksies.
Jaunzēlande veido līdzīgu pretsmēķēšanas politiku, kā Lielbritānija, kura iecerējusi līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas ir brīva no cigarešu dūmiem. Lielbritānija ir secinājusi, ka bezdūmu alternatīvas ir efektīvi izmantojamas smēķēšanas atmešanas procesā. Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānijā bezdūmu alternatīvas šobrīd jau ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevās atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevās jau 74%.
Japānā, kur ir salīdzinoši liels smēķētāju īpatsvars, pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence, ka daļa kaismīgo smēķētāju no tradicionālajām cigaretēm pāriet uz karsējamo tabaku vai citiem modernajiem nikotīnu saturošajiem produktiem. Japānā cigaretēm un alternatīvajiem produktiem, tostarp karsējamai tabakai tiek piemērots atšķirīgs regulējums gan lietošanas, gan nodokļu, gan brīdinājumu par ietekmi uz veselību jomā, kur attiecīgi cigaretēm ierobežojumi ir būtiski stingāki nekā bezdūmu alternatīvām. Pētījumu dati rāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam kopējais cigarešu pārdošanas apjoms Japānā ir samazinājies būtiski – par 34%.
Galvenā kopējā tendence, kas iezīmējas jaunākajos pētījumos un valstu pretsmēķēšanas politikā – ja reiz nav iespējams izskaust smēķēšanu ar tradicionālajām metodēm, jāmeklē risinājumi, kas mazina cigarešu nodarīto kaitējumu un jāveicina smēķētāju pāreja uz veselībai mazāk kaitīgām alternatīvām.
