Ne cepts, ne vārīts. Par svaigēšanu 0
Svaigiem augu valsts produktiem uzturā ir būtiska nozīme veselības stiprināšanā. Tomēr ārsti nav vienisprātis, ka svaigēšanai ir tikai labvēlīga ietekme…
Kritērijs – veselība
Viens no ilgas dzīves un stipras veselības priekšnoteikumiem ir veselīgs uzturs, par ko nemitīgi atgādina mediķi, vienlaikus brīdinot, ka arī pārspīlējumi nav nepieciešami.
Dietologs Andis Brēmanis uzsver, ka divi būtiskākie principi, kas jāievēro uzturā, ir daudzveidība produktu izvēlē un mērenība to patēriņā. Uztura un iekšķīgo slimību ārste Laila Meija papildina, ka ikdienas ēdienkartē ir jāiekļauj gan piena produkti un graudaugi, gan dārzeņi, augļi, pākšaugi, zivis un gaļa. Iegādājoties pārtiku, veselīgāka izvēle ir produkti ar nelielu cukura, sāls un tauku saturu, bet augstāku šķiedrvielu un olbaltumvielu daudzumu.
Lai gan ikvienam izvēle būtu jāsaskaņo ar savu veselības stāvokli, iedzīvotāju aptaujas ļauj izdarīt secinājumus, ka nelietojam pietiekami daudz svaigu dārzeņu, augļu, zivju, sēņu, pākšaugu un riekstu.
Bioloģiski visi cilvēki ir omnivāri jeb visēdāji, un liela daļa grēko ar to, ka ēd pārāk maz svaigu augļu, dārzeņu, ogu un zaļumu, jo šī pārtikas grupa ir ļoti svarīga organisma apgādei ar C vitamīnu, beta karotīnu, pektīnvielām, balastvielām, antioksidantiem, fitoncīdiem u.c. Šo bioloģiski aktīvo vielu nav nemaz vai ir ļoti maz citu grupu produktos.
Uzturā nepieciešamais svaigu augļu un dārzeņu daudzums ir vismaz 500 g dienā – to Pasaules Veselības organizācija ir uzrādījusi kā optimālo daudzumu, ko jau var uzskatīt par vienu no veselīguma faktoriem. Tikai jāievēro higiēna, un pirms ēšanas augļi un dārzeņi ir jānomazgā!
Daļa cilvēku ir pievērsušies citādākiem eksistences modeļiem, un ir radušies dažādu veģetārisma (uzturā nelieto gaļu, taču neatsakās no piena, olām u.c. dzīvnieku produktiem) un vegānisma (uzturā lieto tikai augu valsts produktus, atsakās arī no medus, jo to ražo bites – dzīvas radības) piekritēji.
Argumenti
Svaigēšanas atbalstītāji uzskata, ka šim uztura lietošanas veidam ir tikai pozitīva ietekme uz vispārējo veselību, jo samazinās holesterīna daudzums, nav problēmu ar lieko svaru, dažādu sirds un citu saslimšanu, tādējādi pagarinās arī mūžs. Šie cilvēki pārliecināti, ka termiskā apstrāde nogalina enzīmus, tādēļ ēdiens kļūst ne vien grūtāk sagremojams, bet pat toksisks.
Svaigēšanai patiešām ir daudz pozitīvā: ķermeņa masas kontrole, sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilakse, mentālo spēju uzlabošanās, vairāk enerģijas, labāka pašsajūta… Dietologs un gastroenterologs Zigurds Zariņš mudina no šiem cilvēkiem ņemt piemēru augļu un dārzeņu lietošanā, jo tā var samazināt dažādu slimību risku, līdz ar to nodrošinot ilgāku un kvalitatīvāku mūžu.
Diemžēl L. Meija tomēr ir spiesta šo medus mucu sabojāt ar karoti darvas, jo nav zinātniski pamatotu pierādījumu, ka veģetāriešu un vegānu mūžs ir garāks, salīdzinot ar tiem, kuri neievēro svaigēšanas principus. Turklāt šie cilvēki it bieži kļūst gluži vai apsēsti ar pārtiku, pievēršot tai pārspīlēti lielu uzmanību. Turklāt, neraugoties uz veselīgo izvēli, viņiem var rasties uzturvielu (olbaltumvielu, B12 vitamīna) deficīts, bet no termiski neapstrādādātiem gaļas vai zivju produktiem – infekcijas vai parazīti. Daļa uzturvielu labāk uzsūcas tieši no apstrādātiem produktiem, piemēram, karotinoīdi (burkānos) un likopēni (tomātos). Tas attiecas arī uz termiski apstrādātu gaļu – organisms to vieglāk sagremo un pilnvērtīgāk izmanto.
Mūsu nepieciešamību uzturā lietot dārzeņus, augļus, ogas un zaļumus farmācijas doktore Vija Eniņa skaidro ar cilvēka un augu līdzību. Kā vieni, tā otri nāk no biosfēras, satur dzīvo, strukturēto ūdeni, veido aizsardzību pret ultravioleto starojumu un uzņem nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas…
Arī gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns ir strikts savā pārliecībā, ka svaigēšana neesot nekas cits, kā vien kārtējais modes kliedziens. Turklāt pārspīlējumi nekad nenāk par labu, jo cilvēks kā visēdājs no augu valsts produktiem vien nevar iztikt, tādēļ, visdrīzāk, dzīvo nevis garāku, bet gan īsāku mūžu. Profesors piekrīt tikai svaigēdāju idejai par lielāku augļu un dārzeņu patēriņu un iesaka priekšroku dot Latvijā audzētajiem, jo tad ir lielāka iespēja ēst patiešām bioloģiski audzētus produktus.
– Dzīvojam tikai vienreiz, un, ja gribas apēst kūku, tad nevajag to liegt! Vai ir jēga 25 gadus dzīvot “pareizi”, lai novilktu nieka piecus mēnešus ilgāk? Veselīgai dzīvošanai jābūt tādai, kas nesagādā ciešanas un mocības. Vesels cilvēks drīkst visu, bet ar prātu! – iesaka profesors.
Uzziņa Svaigēšana – diēta, kuras atbalstītāji uzturā lieto augļus, lapas, dārzeņus, riekstus, sēklas, pat gaļu, zivis un citus produktus, ja vien tie nav apstrādāti temperatūrā, kas ir augstāka par 47 °C.
|
