Ne atdarināt, bet jaunradīt. Rīko Jūlijam Maderniekam veltītu vakaru 0
Nākamajā nedēļā, 7. novembrī, plkst. 18 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”, LA.lv uzzināja muzejā.
Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870–1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam, turklāt iespējams, ka tos bija izgatavojusi viņa sieva Marija Anna.
Aizkari, kas rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933. gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā, saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir aplūkojami Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā.
Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20. gadsimta sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu, bet arī jautājumi par latviešu nacionālās mākslas radīšanu.
Jānis Akuraters rakstā “Pozitīvais virziens mūsu nacionālajā mākslā” 1915. gadā uzsvēra: “Griežoties tagad pie mūsu tautas garīgās īpatnības un mākslas, mums jājautā, kur ir tas oriģinālais, īpatnēji ētiskais un estētiskais, ko mēs esam devuši cilvēcei kā savas tautas sejas atspoguļojumu? Ja mēs to neesam devuši, vai tiešām mēs esam tik nabadzīgi, ka nekā nevaram dot? (..) Tas ir liels jautājums mūsu nacionālai pašapziņai.”
Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs, uzskatīja Jūlijs Madernieks. Viņš bija pirmais, kurš prata radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā, izmantojot etnogrāfiskos rakstus.
Vai jums patīk mākslas darbi, kas balstās latviešu etnogrāfiskajos rakstos?
Sarīkojumā Maira Valtere pastāstīs par priekšmetiem, kas veidoti pēc Jūlija Madernieka metiem, Akurateru ģimenes kolekcijās. Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere atklās Jūliju Madernieku Emīla Melngaiļa, Jāņa Jaunsudrabiņa un citu laikabiedru portretējumos – lasa.
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un māksliniece Ieva Krūmiņa sarunāsies par tradicionālo un mūsdienīgo Jūlija Madernieka grāmatu ilustrācijās un tekstilijās.
Savukārt improvizācijas un latviešu tautasdziesmas atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes – koklētājas Elīza Zaula un Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un vijolniece Alita Miķelsone (skolotāja Sandra Bubindusa, koncertmeistare Tatjana Tretjaka).
Ieejas maksa 2 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 eiro.
