“Ne ar ko nemotivēts pret Krieviju vērsts solis.” Krievijas vēstniecība sola nekavējošu atbildes reakciju saistībā ar tās diplomātu izraidīšanu no Latvijas 0
Krievijas vēstniecība sola nekavējošus atbildes soļus saistībā ar tās diplomātu izraidīšanu no Latvijas, teikts Krievijas paziņojumā tās vietnē “Facebook”.
Vēstniecība norāda, ka Latvijas puses nedraudzīgajiem paziņojumiem par diplomātu izraidīšanu būšot diezgan negatīvas sekas jau tā “bezdibenī krītošajām” Latvijas un Krievijas attiecībām.
Krievijas puse norāda, ka šī iniciatīva nākusi no Latvijas puses, līdz ar to visa atbildība par šo “ne ar ko nemotivēto pret Krieviju vērsto soli”, pilnībā gulstoties uz Latviju.
Krievijas vēstniecība uzsver, ka atbildes reakcija no Krievijas nelikšot sevi ilgi gaidīt.
Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas.
Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu, norāda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzīmē, ka izraidīšana tiek veikta kā koordinēta Baltijas valstu rīcība.
No Lietuvas tiek izraidīti četri Krievijas vēstniecības darbinieki, bet no Igaunijas – trīs.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministra lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kuras plānošanā un realizēšanā nozīmīgu lomu ieņēmuši Krievijas drošības dienestu pārstāvji.
Latvija stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un atkārtoti pieprasa nekavējoties apturēt Krievijas militāro agresiju, kā arī ievērot 16.marta ANO Starptautiskās tiesas lēmumu šajā jautājumā un atgriezties pie starptautisko noteikumu ievērošanas, teikts ministrijas paziņojumā.
Jau vēstīts, ka ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasīja Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.
27.februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju.
Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
