Griesti gatavi, veselība čupā 0
Varam iedomāties, kāda izskatījās Sūtņu zāle pēc ugunsgrēka pilī. Samirkuši būvgruži, sienām atlupusi krāsa, vasara, karsts, baktērijas vairojas. Tālab telpu dezinficēja ar miglošanas metodi un žāvēja ar infrasarkanajiem paneļiem. Kad izveda gružus, kļuva vieglāk elpot. Vienai sienai zem rīģipša atklājušies Anša Cīruļa sienu gleznojuma fragmenti kritiskā stāvoklī. Arī aiz spoguļa, kas nav ticis kustināts visu iepriekšējo remontu laikā. Kāda veiksme! Tomēr oriģināls liecināja, ka meistari, kas Sūtņu zāli bija restaurējuši 1989. – 1990. gadā, sienu gleznojumus bija veikuši savā manierē, tā aptuveni. Sienās laika gaitā bija izveidojušās plaisas, tāpēc tās tika aizpildītas ar injekcijas metodi. Pirms tam gan katra plaisa jānostiprina tā, lai, augsta spiediena dzīta, masa neiznāk ārā tur, kur nevajadzētu. Kad nu sienas bija nostiprinātas, talkā nāca itāļu monumentālās glezniecības restaurācijas speciāliste Alma Ortolane, ar kuru uzņēmums ”RE&RE” ir sadarbojies arī citos restaurācijas projektos. Viņa uzreiz uztvēra Sūtņu zāles ansambļa harmoniskumu, latviskās, delikātās krāsas un ķērās pie darba.
Ilggadējais pils darbinieks R. Majors savās atmiņās raksta, ka (1940. – 50. gados) griesti dažviet bija saplaisājuši, tādēļ mākslinieks Ē. Treilons tos piekrāsoja, restaurēja tikai lielos fona laukumus un atstarpes starp gleznojumiem, neaiztiekot A. Cīruļa gleznojumu.
– Tomēr Pērkona dieva tērpā aizkrāsotie ugunskrusti liecina par kaut ko citu. Vislielākās bažas bija, vai izdosies atjaunot griestu ornamenta joslu. Domāju, ko gan tur var izdarīt? Uz virsmas vispār nav saistvielas, vienīgi krāsu putekļi. Un tad ar Itālijā ražoto nanotehnoloģiju produktu sešas reizes virsma tika smidzināta un apbrīnojamā kārtā josliņu izdevās saglābt, – priecājas Sandra Priežčiekure. Ieminos, ka griestu restauratoriem ir smags darbs – galva atgāzta, roka ar otu augšā.
– Jā, griestu darbi ir vissmagākie. Ja vīrieši strādā, viņi izdomā, kā procesu atvieglot. 70. gados Rundāles pilī bija uzkonstruēti īpaši krēsli, bija, kur muguru un galvu atbalstīt, un varēja ērti strādāt. Kas traucē mums tādus krēslus ieviest? – jautā restauratore.
