Kurš turpmāk Saeimā pārraudzīs nacionālo drošību? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Māra Kučinska aiziešanas no Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK), jaunu tās priekšsēdētāju izvēlēsies, kad komisija būs pilnā sastāvā.
Līdz ar M. Kučinska izslēgšanu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas viņš zaudēja arī NDK priekšsēdētāja amatu, jo šajā komisijā var strādāt tikai frakciju deleģētie pārstāvji. Saeima nolēma atbalstīt ZZS izvirzīto kandidātu Jāni Dūklavu darbam šajā komisijā.
Drīz pēc tam politiskajos kuluāros viņu apsprieda arī kā nākamo NDK priekšsēdētāja kandidātu, kam neformālās sarunās ar ZZS neesot iebilduši arī valdībā pārstāvētās “Attīstībai/Par” līderi. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs ir arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.
Nacionālās drošības komisijā strādā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Lai piedalītos tās sēdēs, ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. J. Dūklavam šādas pielaides nav. Tas nozīmē, ka sākotnēji viņš nevarēs piedalīties komisijas darbā, ja vien tajā netiks skatīti organizatoriski jautājumi.
Taču NDK ir lemtspējīga, tās darbu līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīs priekšsdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).
Komisija var strādāt nepilnā sastāvā
I. Lībiņa-Egnere “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka komisijas priekšsēdētāja biedram ir tiesības sasaukt komisijas sēdes, kā arī noteikt to darba kārtību. Taču tagad ir sesiju starplaiks un komisijai nav tik intensīvs darba periods. I. Lībiņa-Egnere uzskata, ka komisijas priekšsēdētāja vēlēšanām būtu jānotiek tad, kad J. Dūklavs būs saņēmis pielaidi valsts noslēpumam un komisija būs pilnā sastāvā.
Viņa atturējās vērtēt ZZS frakcijas lēmumu darbam NDK deleģēt pārstāvi bez pielaides, jo “tā ir katras frakcijas izvēle, kuru deputātu deleģēt komisijā”. Taču uz komisijas darbu tas iespaidu neatstāšot, jo NDK ir nepieciešamais kvorums un tā var strādāt.
Pielaidi valsts noslēpumam Satversmes aizsardzības birojā var prasīt ikviens Saeimas deputāts, jo tā var būt nepieciešama vairāku komisiju darbā. Taču vispirms tā ir vajadzīga tiem deputātiem, kuri ieņem amatus Saeimas prezidijā, strādā NDK un Aizsardzības un iekšlietu komisijā – tajā no ZZS bija Raimonds Bergmanis, kurš arī ir izslēgts no frakcijas. Saeimas prezidijā ZZS nav pārstāvēta.
R. Bergmanim, M. Kučinskim un Edgaram Tavaram bija jāatstāj frakcija pēc pievienošanās jaunajai politiskajai apvienībai “Apvienotais saraksts – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija”.
Grūtības atļaujas saņemšanai nesaredz
Uz vaicāto, vai ZZS frakcijā nebija neviena deputāta ar pielaidi, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Armands Krauze “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka viņš par to neesot interesējies, bet viņam pašam tādas nav.
A. Krauze nedomā, ka J. Dūklavam pielaides saņemšana varētu sagādāt grūtības, jo viņam tāda ir bijusi kā zemkopības ministram. Jāteic, ka tā bija izsniegta pirms stāšanās amatā 12. Saeimas laikā. Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniedz uz noteiktu termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem.
Pārbaude speciālās atļaujas saņemšanai var ilgt trīs mēnešus, bet nepieciešamības gadījumā termiņu var pagarināt uz vēl trīs mēnešiem.
13. Saeima strādās līdz 1. novembrim, kad uz savu pirmo sēdi sanāks 14. Saeima. Laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi ir viena no prioritātēm, ar ko var skaidrot to, ka par nu jau bijušo NDK priekšsēdi M. Kučinski bija liela interese arī medijiem.
Tā ir priekšrocība opozīcijas deputātam, kuram ir mazākas iespējas piekļūt tribīnei, gūt publicitāti. Ar to arī var saistīt ZZS interesi saglabāt šo posteni.
Pūce neredz pamatu steigai
Drīz pēc J. Dūklava izvirzīšanas darbam NDK, Aigars Freimanis tviterī ierakstīja:
Kategoriski noraidu Vecrīgā izskanējušās baumas, ka Juris ticies ar Aivaru, lai vienotos par Jāņonkuļa iecelšanu kādas nopietnas Saeimas komisijas vadītāja amatā. Nu cik var baumot.
Šajā ierakstā nav minētas konkrētas personas un amati, bet tas saskan ar neoficiālo informāciju, kas pirmdien bija minēta arī Agneses Margēvičas komentārā “Dienā,” kurā teikts, ka “”Attīstībai/Par” frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimas kuluāros lobē NDK priekšsēdētāja amatu ZZS virzītajam kandidātam”.
“AP” frakcijas vadītājs J. Pūce “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka “AP” neesot iebildumu, ka ZZS virzīja darbam komisijā J. Dūklavu, jo katrai frakcijai ir tiesības būt pārstāvētai NDK. Līdzšinējā parlamentārā prakse ir tāda, ka arī opozīcijas deputāti var ieņemt amatus komisiju vadībā. Taču J. Dūklavu tagad nevarot ievēlēt par priekšsēdētāju, jo deputāts nav vēl saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Esot arī vairāki koalīcijas partneri, kas neatbalstot J. Dūklavu šim amatam. “Mans priekšlikums ir, ka tagad nav nekādas steigas. Vasarā komisiju var vadīt priekšsēdētāja biedre,” sacīja J. Pūce, izsakot nožēlu, ka M. Kučinski ir nācies nomainīt, jo viņš kļuvis par ārpusfrakciju deputātu. L
ūgts komentēt ziņas, ka J. Pūce esot neformāli ticies ar ZZS sabiedroto, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, “AP” frakcijas vadītājs atbildēja, ka tā neesot patiesība, jo ar minēto politiķi viņš neesot ticies.
Dūklavs “ieslēdzis atpakaļgaitu”?
Latvijas Zemnieku savienībā J. Dūklavs pārstāv Vidzemi, kuras nodaļās vairāki biedri nebija mierā ar LZS nespēju norobežoties no A. Lemberga un no LZS jau ir izstājušies. Viņu vidū ir arī Ainārs Mežulis, kurš plāno iesaistīties Ulda Pīlēna veidotajā biedrībā. Bija informācija, ka tā ir uzrunājusi arī J. Dūklavu.
Ar to arī var skaidrot ZZS lēmumu piedāvāt viņam amatu Saeimā, lai nepazaudētu spēcīgu saraksta līderi, “kurš tagad ir ieslēdzis atpakaļgaitu”, sacīja kāds “Latvijas Avīzes” uzrunātais.
Viesa statusā J. Dūklavs vasaras sākumā piedalījās arī Aināra Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” kongresā. A. Krauze teica, ka partijai tas bija zināms un valde esot atbalstījusi J. Dūklava lēmumu atsaukties A. Šlesera ielūgumam, jo tāda prakse ir, ka politiķi viesojas citu politisko spēku kongresos.
