NBS rezerves pulkvedis Rajevs: Nav iespējams 24 stundās atrisināt konfliktu Ukrainā, kā to paziņojis Tramps 0
TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā kopā ar Igoru Rajevu”, analizējot aktualitātes karadarbības zonā, NBS rezerves pulkvedis un 14.Saeimas deputāts Igors Rajevs (frakcijām nepiederošs) pauda viedokli, ka neesot iespējams 24 stundās atrisināt šo konfliktu, kā to publiski ir paziņojis ASV prezidenta amatā 5.novembrī ievēlētais republikānis Donalds Tramps.
“Es domāju, ka es nebūšu vienīgais, kurš pateiks, ka tāds plāns nav iespējams. 24 stundās šo konfliktu atrisināt nav iespējams. Te jāsaprot, ka Tramps ir ievēlētais prezidents. Inaugurācija notiks janvārī. Viņam vēl ir divi mēneši laika veikt attiecīgos sagatavošanas darbus. Visi tagad saprot, ka jārunā tomēr ir ar Trampu, nevis Baidenu. Skaidrs, ka visi šie jautājumi tagad tiks risināti jau ar Trampu, Baidens vienkārši vēl turpinās kaut kādas darbības – varbūt piegādās vēl vienu militārās palīdzības paku, bet principā tas arī būs viss,” uzsvēra Rajevs.
NBS rezerves pulkvedis norādīja, ka politiķi gan Rietumos, gan Austrumos saprot to, ka ir jāsāk runāt ar Trampu. Runājot par iespējamo karadarbības Ukrainā izbeigšanu, Rajevs sacīja, ka pastāv trīs senāriji, demonstrējot raidījuma laikā karti, kurā iezīmēta “pelēkā zona, kas būtu jāatdod Krievijai”. Pie viena tiekot runāts arī par buferzonu, kurā atradīsies miera uzturētāji no Āzijas un Dienvidamerikas valstīm.
“Es uzskatu, ka šis plāns nav reāls. Domāju, ka tā ir palaistā izmēģinājuma bumba, lai paskatītos, kāda būs reakcija uz šīm te visām lietām. Nu reakcija ir tāda, ka ne Zelenskis, ne Putins uz šīm iniciatīvām nav pozitīvi reaģējis,” analizēja Rajevs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā kopā ar Igoru Rajevu”.
Jau vēstīts, ka Jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam jau ceturtdien, 7.novembrī, bijusi telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja laikraksts “The Washington Post”, tā ziņoja LETA.
Sarunas laikā Tramps Putinam ieteicis neeskalēt karu pret Ukrainu, stāsta avoti. Tramps pagaidām nav komentējis šīs ziņas. Pamatojoties uz anonīmo avotu teikto, laikraksts ziņo, ka Tramps sarunā atgādinājis arī par vērā ņemamo ASV militāro klātbūtni Eiropā. Tramps arī izrādījis ieinteresētību par turpmākām sarunām, lai panāktu drīzāku Krievijas uzsāktā kara atrisinājumu.
Ukrainas valdība esot informēta par šo sarunu, un tai pret to neesot bijis iebildumu, raksta “The Washington Post”.
Tāpat jau ir ziņots, ka Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā, vēsta laikraksts “Wall Street Journal”, atsaucoties uz avotiem Trampa komandā.
Ukrainai būs arī jāatliek iestāšanās NATO uz 20 gadiem, pretī tā turpinās saņemt ieročus Krievijas agresijas turpināšanās gadījumā. Kas tieši kontrolēs drošību demilitarizētajā zonā, nav skaidrs.
Laikraksta sarunbiedrs uzsver, ka ASV ir gatavas turpināt speciālistu apmācību, taču nesūtīs savus vīriešus un sievietes uzturēt mieru Ukrainā, un tās arī par to nemaksās. Tā vietā tiek piedāvāts tur nosūtīt Eiropas kontingentu – poļus, vāciešus, britus un francūžus.
Par iespēju izveidot demilitarizētu zonu intervijā septembrī minēja arī tagad viceprezidenta amatā ievēlētais Džei Dī Venss, atgādina laikraksts. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, uzsver laikraksta avoti, norādot, ka izvēli izdarīs pats Tramps.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits – pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, ziņo laikraksts. Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025.gada janvārī.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Par karu Ukrainā kopā ar Igoru Rajevu” variet skatīties video šeit:
