NBS reklāmas iepirkumā 75% tiek EHR radiostacijām 0
Tuvākajos gados aizsardzības budžets pieaugs līdz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Līdz ar tehniku un infrastruktūru jāpalielina arī karavīru skaits. Galvenais rīks cilvēku uzrunāšanai ir reklāmas, tās Nacionālie bruņotie spēki izvieto portālos un radiostacijās. Trīs ceturtdaļas no visām reklāmām pērn skanējušas EHR grupas radiostaciju viļņos, radot jautājumus, vai tās sasniedz maksimālo iespējamo auditoriju, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms trim gadiem Latvijā ievērojami auga iedzīvotāju interese par dienestu profesionālajā armijā un zemessardzē. Arī rezervisti ir aktīvāki – ja līdz šim gadā bija viens apmācību kurss, tad šogad būs jau divi.
“Uz profesionālo dienestu pagājušogad pieteicās 1583 kandidāti no malas. Zemessardzei kaut kur par 100 vairāk, 1680 vai 90. Un dienestam jeb studijām Aizsardzības akadēmijā arī zem 400, ja es nemaldos, tie bija 360. Un rezervistu militārās pamatapmācības kursam pieteicās pat 800, mazliet vairāk, kandidātu,” norāda Rihards Rozenbaums, NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks
Atlasi profesionālajā dienestā iztur aptuveni trešā daļa, Zemessardzē – divas trešdaļas. Bruņotie spēki uzsver, ka cilvēki atkrīt ne tikai fizisko prasību dēļ, bet arī tādēļ, ka atlases process šķiet pārāk komplicēts. Tādi cilvēki nereti pārdomā un pēc laika atgriežas, lai mēģinātu vēlreiz.
“Diemžēl bez šīm rekrutēšanas mārketinga aktivitātēm, tai skaitā reklāmām, daudzi kandidāti pat neizskatītu šādu iespēju pievienoties kādam no dienesta veidiem, jo rekrutēšanas mārketinga aktivitātes mums ir četros virzienos. Tas ir, protams, profesionālais dienests, tās ir studijas aizsardzības akadēmijā, tas ir dienests zemessardzē un jau pieminētais rezervistu militārās apmācības kurss,” viņš skaidro.
Līgums par bruņoto spēku reklāmu izvietošanu slēgts vēl pirms kara un paredz ik gadu kampaņai tērēt nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro. Dārgām televīzijas reklāmām ar to nepietiek, tādēļ tās izvieto internetā un komerciālajās radiostacijās. Reklāmas portālos un sociālajos medijos izvieto aģentūra “Triple Bounce”, bet radio – “Kuvera Pluss”.
NBS reklāmas kampaņa radio:
- 2022. gadā 68 140 eiro
- 2023. gadā 68 171 eiro
- 2024. gadā 74 935 eiro
- 2025. gadā 68 200 eiro
Reklāmas kampaņas konkursā nav prasīts sasniegt maksimālo auditoriju, bet pārraidīt pēc iespējas vairāk reklāmu par lētāko cenu. Vienīgais ierobežojums – bruņoto spēku reklāmas jāizvieto nacionālās apraides radiostacijās ar vismaz 150 tūkstošu auditoriju, un jācenšas sasniegt cilvēki līdz 40 gadu vecumam. Zemessardzes reklāmas jāizvieto arī reģionālās apraides kanālos ar vismaz 50 tūkstošu auditoriju līdz 50 gadu vecumam.
Pagājušajā gadā radiostacijās izskanējušas 3621 radio reklāmas, kas aicina klausītājus stāties Zemessardzē, aizsardzības akadēmijā un bruņotajos spēkos. Trīs ceturtdaļas no tām izvietotas EHR radiostacijās.
NBS, Zemessardzes un Nacionālās aizsardzības akadēmijas reklāmas radiostacijās 2024. gadā:
- 73,2% EHR grupas radiostacijās
- 13,1% “Skonto” grupas radiostacijās
- 13,7% Star FM
Reklāmu izvietošanai nolīgtā “Kuvera Pluss” pieder EHR jeb Eiropas Hitu Radio īpašniekiem un aģentūras birojs atrodas EHR telpās.
“Ir skaidrs, ka mums kā daļai no Eiropas Hitu radio grupas man ir vieglāk tā kā vienoties par kaut kādiem cenas nosacījumiem, kas varbūt nav tik vienkārši izdarāms ar “Radio Skonto” un “Star FM”. Par cik ir ierobežots budžets, ir konkrēts reklāmu skaits, kas ir jāizvieto šī budžeta ietvaros. Tad arī, skatoties uz radio datiem un salīdzinot, kā stacijas pārklājās, tad visefektīvāk ir izmantot “Skonto” ar EHR arī pēc auditorijas,” skaidro Sabīne Špica, SIA “Kuvera pluss” pārstāve
“Kantar Media” radio reklāmu reģistra dati liecina, ka aicinājumi stāties bruņotajos spēkos galvenokārt izskanējuši radiostacijās “European Hit Radio”, “EHR Superhits” un “EHR Latviešu Hiti”. Tie ir attiecīgi ceturtais, septītais un sešpatsmitais populārākais radiokanāls Latvijā. Stipri mazākā apjomā reklāmas izvietotas arī “Radio Skonto”, kas popularitātē ir pirmajā vietā, un “Star FM”, kas ir piektais pēc auditorijas lieluma. “Radio SWH”, kam ir trešā lielākā auditorija, reklāmas nav izvietotas vispār.
“Tādos iepirkumos būtu jāskatās līdzi, vai tur nav ieinteresētās personas arī mediju pusē. Nu, tāpēc ir mediju aģentūras, kuras , manuprāt, šo te spēj ļoti labi izdarīt un kuriem ir tiešām prakse, kompetence un izpratne, un kuri tad skatās vienmēr pēc reālās efektivitātes, nevis pēc kaut kādām citām interesēm,” uzsver Filips Rubenis, “Radio SWH” komercdirektors.
Tomēr daudz būtiskāka ir sasniegtā auditorija, nekā reklāmu skaits. Tas ir viennozīmīgi. Un ir atkal dažādi kritēriji un parametri, kā to rēķina. Bet reklāmu skaits, tas ir tāds parametrs, kas varbūt, es pieņemu, ticis ielikts iekšā iepirkumā, tāpēc, lai vispār varētu izkontrolēt iztērētās naudas lietderību, nezinot, ka ir arī citi parametri, kurus prasīt.
“Kam pieder kāda mediju aģentūra, vai viņam pieder kādas radiostacijas, to mēs neskatāmies. Mani interesē tas, vai tiek nodrošināts vajadzīgais apraides skaits, vai tiek informēta mūs interesējošā mērķauditorija. Par dempingošanu – mums parādās informācija, ar kādām atlaidēm mums tiek piedāvāts. Jā, to mēs redzam, bet es to uztveru tieši kā pozitīvu. Ja var kāda cita radiostacija piedāvāt līdzīgas atlaides, mēs jau būsim tikai priecīgi. Šajā gadījumā mēs skatāmies saimnieciski izdevīgāko,” norāda Rihards Rozenbaums.
Vairāk lasi šeit.
