NBS majors: “Putins ir publiski atzinis, ka bezpilota lidaparāti ir mūsdienu kara neatņemama sastāvdaļa” 80
“Putins pats ir publiski atzinis, ka bezpilota lidaparāti ir mūsdienu kara neatņemama sastāvdaļa,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” informēja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus Militārās rūpniecības komisijas sanāksmē, kur tikusi pārrunāta dronu ražošana Krievijā.
“Bija solījumi… 2023.gadā Putins ziņoja, ka bruņotajiem spēkiem ir piegādāti 140 tūkstoši droni un apgalvoja, ka šogad Krievija sasniegs gandrīz pusotru miljonu (1,4 miljonus) dronu Krievijas bruņoto spēku vajadzībām. Bet man liekas, ka šis skaitlis ir nedaudz pārspīlēts! Tas, ka Krievija liek lielu uzsvaru uz droniem, jā, tas ir skaidrs,” komentēja NBS majors Slaidiņš.
Militārais eksperts norādīja, ka Krievijā FPV dronus ražojot pat skolas un rūpnīcas, kas “nav saistītas ar krievu militāro rūpniecību”. Tomēr Slaidiņš piebilda, ka Putins savā atzinumā esot domājis par “nopietnākiem droniem”, kādi ir “Lancet” droni un tāda tipa droni, kas ir “lielie trieciendroni”. “Jo FVP drons tas ir ķīnietis… Tam ir visi Ķīnas komponenti, un diez vai Krievija ražo šos komponentus,” piebilda Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.
Jau vēstīts, ka NATO austrumu flanga valstu aizsardzības ministri trešdien, 18.septembrī, aicināja paust kolektīvu alianses atbildi uz šo valstu gaisa telpas pārkāpumiem, ko veic Krievijas droni un raķetes, tā ziņoja LETA.
Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Krievija teju katru dienu veic uzbrukumus Ukrainai ar droniem un raķetēm, dažkārt arī tuvu robežām ar Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm.
Rumānija un Latvija šā mēneša sākumā paziņoja, ka Krievijas droni ielidojuši to gaisa telpā. Deviņu NATO austrumu flanga valstu ministri pauda “dziļas bažas par atkārtotajiem iebrukumiem” sabiedroto gaisa telpā, ko veic “Krievijas droni un raķetes”, un aicināja paust “kolektīvu atbildi NATO ietvaros”.
Ministri arī aicināja aliansi palīdzēt “palielināt mūsu spējas atklāt, identificēt un vajadzības gadījumā veikt triecienu zemu un lēni lidojošiem objektiem”.
“Ir nepieciešama spēcīga un koordinēta atbilde sabiedroto līmenī, kā arī ātra NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības rotācijas modeļa īstenošana,” pēc aizsardzības ministru sanāksmes Bukarestē žurnālistiem sacīja Rumānijas aizsardzības ministrs Angels Tilvers. Grupu – tā dēvēto “Bukarestes devītnieku” – veido Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka 7.septembrī Latvijā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas “Shahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Latvijas Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sākta izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
Pilnu TV24 raidījumu “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” variet skatīties video šeit:
