NBS komandieris: Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas 63
Koalīcijas politiķi neredz pamatu Latvijai izstāties no Otavas konvencijas, jo Latvijas rīcībā jau ir atļautās, vajadzīgā veida mīnas valsts aizsardzībai.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas, taču Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šādu izstāšanos neatbalsta. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsvēris, ka no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas.
Pēc valdības koalīcijas partiju sanāksmes, vaicāta par valdošo politiķu nostāju šajā jautājumā, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka Latvijai “ir un būs mīnas”, ko pie nepieciešamības būsim tiesīgi izmantot. Viņa atzīmēja, ka runa ir par vadāmām mīnām, kas nenodara kaitējumu karavīriem un kuru izmantošanu atbalsta arī mūsu sabiedrotie.
Valdības vadītāja norādīja, ka arī NBS skaidri izteikušies par iespēju izmantot prettanku mīnas un no distances vadāmās mīnas, tāpēc pašlaik nav nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas.
Latvija ir NATO un dala kopīgas vērtības ar pārējām alianses dalībvalstīm, kur šī konvencija ir spēkā, secināms no premjerministres teiktā. Līdz ar to tas nav tikai drošības, bet arī ārpolitikas jautājums, piebilda Siliņa.
Zaļo un zemnieku savienības politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) līdzīgi pauda, ka sabiedrībai pietrūkst informācijas un izskan nepatiesas ziņas, ka mums nebūtu mīnu. “Patiesībā mums mīnas ir, un tās ir tādas, kuras drīkst izmantot un pie vajadzības tiks izmantotas,” uzsvēra ZZS politiķis.
Valainis akcentēja, ka politiķi pilnībā atbalsta NBS un aizsardzības ministra pozīciju, kas ir arī Baltijas valstu un NATO viedoklis.
Kā ziņots, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ir saņēmis un iepazinies ar NBS sagatavoto militāro izvērtējumu par iespējamām sekām un ieguvumiem, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas.
Ministrs ir pārrunājis šo jautājumu arī ar sabiedrotajiem, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem. Tā rezultātā aizsardzības ministrs pauž pārliecību, ka pašlaik nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.
Jau vēstīts, ka Sprūda uzdevumā NBS veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt, aģentūru LETA informēja NBS pārstāve Sandra Brāle.
Viņa norāda, ka NBS komandieris Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām – kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.
Ģenerālleitnants uzsver, ka ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas. “Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi,” skaidro Kalniņš.
Kalniņš norāda, ka jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.
