NBS karavīrs: Vislabākais psihologs ir sports 9
Karavīram vislabākais psihologs ir sports – tā teic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kājinieku brigādes kaprālis Jānis Avotiņš, kurš ar fantastisku entuziasmu ziedojot visu brīvo laiku izveidojis armijas sporta klubu “Patria” (tēvzeme). Kas nu jau izaudzis par lielu līdzīgi domājošu cilvēku apvienību, kuras mērķis ir ne tikai pilnveidoties fiziski un piedalīties dažādu sporta veidu sacensībās, bet arī cīnīties par augstām vietām.
Augsta latiņa
Savulaik armija bija viens no lielākajiem naudas devējiem Latvijas sportā – treknajos gados “ASK Rīga” basketbolā, “ASK/Ogre” hokejā un vēl citi bija veiksmīgi piezīdušies pie valsts budžeta pupa. Krīze smagi iecirta sporta sadaļai. NBS sporta klubs fokusējās uz sportistu sagatavošanu militārajiem čempionātiem, bet tikai atsevišķiem cilvēkiem – Andreju Rastorgujevu biatlonā, pieccīņniekiem, orientieristiem.
“Latvijā ļoti populāri ir kalnu riteņbraukšanas, skriešanas seriāli. Sacensībās satiku kolēģus un radās doma veidot savu komandu tautas sportam, par ko cilvēki pamazām ieinteresējās,” atminas Jānis Avotiņš. 2013. gadā “Patria” sāka ar mazāk kā desmit sportistiem, bet šobrīd izaugusi jau līdz 64, no kuriem 59 nāk no militārās vides. Visvairāk ir skrējēji (27) un riteņbraucēji (20), šķēršļu joslu skrējēji (9), arī orientieristi, airētāji, slēpotāji. Šogad sportistus “Patria” formās varēs redzēt teju simts visdažādākajās sacensībās Latvijā.
“Iespēja iekļauties mūsu komandā ir pilnīgi visiem militāristiem, civilos izvērtējam un ļoti reti paņemam. 95 procenti ir militāristi. Ir interese izveidot basketbola, florbola komandu, kas startētu kādā amatieru līgā, izmaksas tur nav lielas. Katru gadu kaut ko pieliekam klāt. Mēs vispār esam arī kā rekrutēšanas resurss – vismaz seši cilvēki iestājušies armijā “Patria” komandas dēļ,” ar gandarījumu atzīst Jānis. Pirmajā gadā komandai nebija lielu sportisku mērķu, bet pērn jau izdevies uzlikt ļoti augstu latiņu un šogad viņi cer būt vieni no labākajiem riteņbraukšanā, skriešanā un šķēršļu joslu sacensībās.
Idejas vārdā
Jānis bieži sastapies ar stereotipu – ja reiz armijas komanda, tad tie ir naudīgi. Bet tas esot pagalam aplami. “Mums NBS nosedz dalības maksu SEB MTB riteņbraukšanas posmos un nodrošina transportu. Ekstras nevaram prasīt, jāatrod pašiem. Makšķere mums ir – jāmakšķerē. Nevis – iedod man to un to un tad es izdarīšu.” “Patria” sezonā operē ar aptuveni četriem tūkstošiem eiro.
Viens no “Patria” mērķiem ir sagatavot kalnu riteņbraucēju komandu startam pasaules militārajās spēlēm, kas tiek uzskatītas par armijnieku olimpiādi un risinās reizi četros gados. Nākamās būs Ķīnā 2019. gadā. Jānis cer, ka mūsējie spēs cīnīties par medaļām.” “Kad ir liela nauda, vari izdarīt visu. Māksla ir to pašu paveikt ar mazākiem līdzekļiem. Mums valstī ir daudz ļoti mantkārīgu un negodīgu cilvēki. Mēs ar sievu esam izrunājuši – ja mēģināsim iedzīvoties, tad sevi, ģimeni, bērnus būsim nodevuši. Tas ir tabu.”
Jānis ar sievu Elīnu “Patria” komandu vada uz entuziasma pamata. “Paši veidojam mājas lapu, esam menedžeri, marketinga speciālisti, meklējam sponsorus. Reizēm darbā pusdienlaika pārtraukumu nākas izmantot, lai atbildētu uz e-pastiem, bet pārsvarā pie organizatoriskajiem darbiem ķeros pēc deviņiem vakarā, kad bērni nolikti gulēt, reizēm ceļos piecos no rīta, lai pirms braukšanas uz Ādažiem paspēj vēl kaut ko paveikt. Visas brīvdienas ar ģimeni esam kopā ar komandu. “Man viens cilvēks teica – kurš tad mūsdienās kaut ko bez maksas dara. “Es daru, nesaņemu nevienu centu. Man ir forma un velosipēds – tos komandai sagādāja “Sportland”. Viss,” uzsver Jānis.
