NBS dienestu uzsāks vēl 50 karavīri, kuri izturējuši atlasi 0
Vairāk nekā 50 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi jau rīt, 14. novembrī, sāks dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Līdz šim profesionālajā militārajā dienestā pieņemti jau teju 580 karavīri, tā portālam “La.lv” paziņoja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.
Viņu dienests sāksies ar kareivja profesijas pamatiemaņu apgūšanu Kājnieku skolā Alūksnē.
Šogad pēdējā militārās pamatapmācības kursā viņi iegūs pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas, sakaru un ierindas apmācība, kā arī lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās, psiholoģija, normatīvie akti, fiziskā sagatavošana un medicīna, tostarp, paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanas apmācība.
Savukārt kolektīvajā apmācībā, kas sāksies pēc karavīra zvēresta došanas, viņi galvenokārt apgūs lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.
Bruņoto spēku karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji – savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 30 funkcionālajās (ieroču šķiru) jomās, piemēram, kājnieki, artilērija, pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri, auto un kaujas tehnika, medicīniskais nodrošinājums, sakari un informācijas sistēmas, un teju 170 specialitātēs.
Piedāvājot tik plašu nodarbinātības jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, gan arī tiem, kuri ieguvuši vidējo un augstāko izglītību vai kuri apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs.
Šogad dienestā pieņemti teju 30 instruktori un virsnieki speciālisti,
kuri civilajās izglītības iestādēs apguvuši arī bruņotajiem spēkiem nepieciešamu specialitāti.
Kareivja profesiju, kas ir arī militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Pēc pamatiemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.
Bruņotie spēki piedāvā iespēju izvēlēties dienestu kādā no apakšvienībām Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, Jūras spēkos, Gaisa spēkos, Zemessardzē, kā arī Štāba bataljonā un specializētajās bruņoto spēku apakšvienībās, kurās noderēs civilajā dzīvē iegūtās aroda prasmes. Dienestam speciālistu amatos un specializētājās vienībās bruņotie spēki īpaši aicina kandidātus ar pirmā līmeņa augstāko izglītību informācijas tehnoloģiju jomā, ar pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, ar vidējo tehnisko izglītību autotransporta jomā, autovadītājus, kā arī kandidātus ar pieredzi transporta remonta jomā.
Bruņotie spēki aicina pieteikties dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus.
Īpaši aicināti atgriezties ir tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale – tur izveidotajā bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons, kura apbruņojumā būs nesen iegādātās pašgājejhaubices. Tāpat atgriezties aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu.
Atjaunošanās dienestā ir kļuvusi izdevīga – par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem. Šogad aktīvajā dienestā atjaunojušies vairāk nekā 40 atvaļinātie karavīri. Savukārt pēc bruņoto spēku aicinājuma atgriezties Latvijā šogad jau dienestā ir iestājušies vairāk nekā 25 ārvalstīs dzīvojušie pilsoņi.
Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban sākas ar 850 eiro pēc nodokļu nomaksas,
bet no 2019. gada augusta palielināsies vēl par 75 eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksāta veselības aprūpe un garantēta izdienas pensija, kas var sasniegt līdz pat 80% apmēru no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.
Ceļš uz militāro karjeru pat 20 un vairāk gadu garumā sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tajā skaitā, Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rekrutēšana”, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm, pieteikšanās vietām, atlases soļiem, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Pēc anketas saņemšanas centrs veiks kandidāta sodāmības pārbaudi un, ja Sodu reģistrā nebūs datu par sodāmību, kuras dēļ nedrīkst pieņemt dienestā, sazināsies ar viņu, lai vienotos par atlases uzsākšanas laiku. Atlase ietver kandidātu veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes, kā arī psihodiagnostikas testus. Rekrutēšanas un atlases centrs vairākas reizes mēnesī piedāvā veikt atlasi divās dienās.
Pirmajā dienā kandidāti veic veselības stāvokļa pārbaudi, bet otrajā – fiziskās sagatavotības pārbaudi un psihodiagnostikas testus.
Atlases veicējiem ir nodrošināta bezmaksas nakšņošana militārajās kazarmās Rīgā, kā arī divu dienu atlasē tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana.
Šāds atlases veikšanas veids ir piemērots arī tiem kandidātiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet tomēr ir izvēlējušies sākt militāro karjeru Latvijā, jo kandidāti var vienoties par precīziem atlases norises datumiem pat vairākus mēnešus uz priekšu. Savukārt tie kandidāti, kuri sekmīgi pabeidz atlasi, laikus var vienoties arī par militārās pamatapmacības kursa sākšanas laiku. Kurss notiek vismaz reizi mēnesi, kas ļauj samazināt gaidīšanas laiku militārās karjeras uzsākšanai.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
