Lietot vai tērēt? 7
Jau daudzus gadus strādāju arī par klientu konsultantu bankā. Vienus tas izbrīna, citus uztrauc – sak, kā gan mācītājs to drīkst. Pat piesauc Bībelē aprakstītos naudas mijējus, ko Jēzus patrieca no tempļa. Taču, ja esam atvērti, iespējams ieraudzīt daudz ko labu arī tajā, kas pirmajā brīdī šķiet nesavienojams.
Kad sāku strādāt bankā, vēl biju evaņģēlists, mācītāja pienākumu izpildītājs. Kalpoju lauku draudzē Dzirciemā un Balgalē, tomēr man gribējās atrast darbu Talsos, kur bija mājas. To teicu ne vienam vien. Piepeši man piezvanīja un vaicāja, vai es būtu gatavs strādāt bankā par administratoru. Piekritu. Vēlāk kļuvu par klientu konsultantu. Man bija gandarījums, ka cilvēki manī ieklausās.
Nereti banku vēlas ieraudzīt kā kaut ko sliktu, bet var taču citādi. Es to saskatu kā iespēju palīdzēt citiem ar savu darbu. Savu dienišķo maizi sarūpēju tā, lai kādam nestu labumu.
Atvērties piedošanai un priekam
Kādam Ziemassvētki saistās ar sniega baltumu, citam – ar dāvanām. Patiesā šo svētku būtība ir Kristus piedzimšana. Patiesi piedzīvot Ziemassvētkus nozīmē novērsties no ārišķīgā un skatīties uz būtību, dziļāk. Piedzīvot to, ka Kristus piedzimst tevī pašā. Un tad vairs nav nozīmes, vai Ziemassvētkos laukā ir sniegs vai lietus līst.
Šo svētku īsto būtību vislabāk var sajust dievnamā – ir īpaša gaisotne, visi dzied, apkārt redzi cilvēku gaišās sejas. Ne velti šajā dienā visas baznīcas ir pārpildītas. Kasparam Dimiteram ir fantastiski vārdi: dzimst piedošana un prieks. Tā ir īstā Ziemassvētku sajūta, ko ikviens ir aicināts paturēt un iedzīvināt savā ikdienā arī tad, kad svētki beidzas.
