Nāvīgais 123. punkts. Līcīša reportāža no Rīgas domes sēdes 5
Trešdien, ziemas aukstākajā dienā Rīgas domes opozīcija nolēma uzkurināt karstāko pirti, izmantojot gadījumu, ka malku pienesis pats pilsētas vecākais Ušakovs. Iekuram kalpoja necils, steigā uzšvīkāts papīrītis – sēdes darba kārtībā ieslēpts kā 123. punkts par grozījumu pilsētas domes saistošajos noteikumos. Tajā stāvēja rakstīts – “viena jautājuma izskatīšanas laikā drīkst būt tikai viens sēdes pārtraukums”, kā arī “deputātam ir tiesības ziņotājam par lēmuma projektu uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus”. Par to tautas mīlētā, bet pozīcijas nīstā opozīcija nekavējoties iededza visus uguņus un ziņoja “Latvijas Avīzes” korespondentam, ka “izvērtīs parlamentārismu kā Ukrainā”. Tātad kādu sitīs.
Ušakova apakšnieki uz reizi mēnesī sasauktām sēdēm ierodas, lai īsinātu laiku apātiskā snaudienā, itin kā iešņaucamo mantu veselīga miega veicināšanai pa tiešo piegādātu no Krievijas vēstniecības Argentīnā. Bez šaubām, Ķirša, Pūces, Bondara & Co nemitīgā vārīšanās apgrūtina un padara neērtu strādāšanu guļvietās, taču ar ausu aizbāžņiem vai zvaigznēs lūkošanos vecā ienaidnieka Pulka un gados jaunāko, bet vēl nejaukāko nesen ievēlēto karstgalvju plosīšanās ir puslīdz paciešama. Kamēr netraucē Rīgas pilsētu pārvaldīt kā “Saskaņas” partijas ekspluatējamo rajonu.
Šoreiz darba kārtībā liktais punkts nr. 1 par zemesgabala Čiekurkalna 1. līnijā 23a plānojumu tā arī neuzzināja savu likteni, jo opozīcija uz karstām pēdām šturmēja pašvaldības runu kanceli, tūlīt ķeroties pie 123. punkta.
Visgarākie deputāti Ķirsis un Bondars sauca, ka ar šo opozīcijai atņemot balsi, aizbāžot muti un “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” bloks bīstami pietuvojas antidemokrātiskai robežai, no kuras atpakaļceļa vairs nav. “Jūs uz savas ādas izbaudīsiet visus opozīcijai pieejamos līdzekļus, ja neatsauksiet demokrātiju nonāvējošo priekšlikumu,” brīdināja aizvainotie opozīcijas vadoņi.
“GKR” frakcijas priekšnieks Stepaņenko samiernieciski bilda, ka “demokrātija ir viens vārds, bet kārtība – cits”, taču deputāti neapturamā strīpā devās uz tribīni, Ušakovam pat nepagūstot pavaicāt: “Kādā jautājumā jūs, biedri?”
Konservatīvais Bordāns ārdījās par deputātu darba paralizēšanu, kad brīvpilsētā Rīgā ievieš reālu okupāciju, Maskavijas kārtību un iedzīvotāju pazemošanu.
Nacionālā Broka arī bija sašutusi par ierobežojumiem, jo deputāta pienākums ir uzdot jautājumus, gūt informāciju pirms lemšanas, kā balsot.
“Vienotības” Ērenpreiss Ušakova izpildījumā teicās saskatījis tās pašas pazīmes kā 1933. gada Ādolfa Vācijā, kur ar citādi domājošiem tika galā gana raiti.
Pilsētas galva centās pateikties par ražīgo diskusiju un pievērsties Čiekurkalna gruntsgabalam, bet neaptvēra, ka tas, ko jūt viņa deguns, vēl ir tikai deguma smaka, nevis sarkanais gailis Rātsnamā. Protams, ka Rīgā valdošie ļaudis vēlētos pēc iespējas ātrāk šķūrēt cauri jautājumus, sevišķi nevilcinoties, ja tie ir necaurspīdīgo vai nekvalitatīvi sagatavoto kategorijā, tāpēc opozīcijai jāliedz kavēt pilsētas tēvus ar lieku “bazāru”. Diemžēl – ja 32 pozīcijas deputātiem ne domes, ne komiteju sēdēs nav nekas sakāms un nekas jautājams, tad 28 latvisko partiju deputāti pastāvīgi sīc kā uzmācīgi odi un bāž garus degunus, kur nevajag.
“Latvijas Attīstībai” komandors Pūce stāvokli raksturoja tā – pozīcija guļ un to cits neuztrauc, kā vien pareizi nobalsot. Turpretī mums jāaizstāv rīdzinieku intereses, jājautā un jāuzstājas.
Bondars cirta – kad Stepaņenko izliekas nesaprotam, jārunā, kā viņš saprot: ei, Slava, hvaķit vaļjaķ duraka! Strīķe kūdīja, kāpēc Stepaņenkas kungam pēc Ušakova pasūtījuma jāļaujas izskatīties pēc klauna un idiota (kāds taču šis mieramika neesot). Un dep. Riekstiņš vērsās pie visiem kreisajā pusē sēdošajiem – par jums vārds “cienījamie kolēģi” šoreiz nenāk pār lūpām.
Korespondentam radās nojauta, ka pusgadu kopsolī pašvaldības darbā Rīgā ievēlētie deputāti pamazām iedraudzējušies un ir siltākās attiecībās nekā pēc vēlēšanu uzkarsumiem. Ievērojamā “Vienotības” Andersone manus vērojumus ilustrēja no tribīnes, uzrunājot stagnējošo “Saskaņas”/”GKR” masu, kur daudzas galvas ir baltas kā ābeles, – mēs, jaunie, nākam, lai palīdzētu vēlētājiem, un mums tam ir laiks, enerģija, uzņēmība. Jūs negribat mainīties – jūs nepastāvēsiet un iznīksiet!
Vēl zemāk pār soliem un mobiļņiku ekrāniem noliecās par dinozauriem titulētie, lai viņus jaunās Andersones uzsūtītais ļaunais liktens nepiemeklētu momentāni, bet vismaz pēc pusdienu talonu realizēšanas, un patīkami, ka Nils sēdes vadītāja vietā turējās kā paipuisītis. Reizēm deva vārdu “ar lielāko prieku”, reizēm pagodināja pieteikto kā “prominento opozīcijas pārstāvi”.
Prominentie pārstāvji Rīgas prinča lēnprātību izlietoja ārkārtīgi ļaunprātīgi, pilnīgi pārejot uz ultimātu un destrukcijas metodēm. Nešpetnie kontrspēki sāka no kanceles priekšā lasīt Satversmi. Pēc tam izvilkumus no oligarhu sarunām. No somām jau cēla laukā Stambulas konvencijas pagaro tekstu un Harija Potera biezos romānus, ko pozīcija būtu spiesta noklausīties no A līdz Z. Opozicionāri apsolīja, ka par katru punktu darba kārtībā džinkstēs ar tūkstoš jautājumiem un simt pārtraukumiem, kamdēļ domes 19. sēde ieilgs uz 300 gadiem – darīja visu, lai izvestu mierīgos rātskungus no pacietības.
Arvien biežāki kļuva pieprasītie pārtraukumi. Arvien vairāk gudru pauru sabāzās kopā kā vienā, tā otrā pusē. Atgriezušies deputāti draudēja Ušakovam ar briesmīgāko sodu un atriebšanu sakarā ar pieļautiem rupjiem Satversmes gara pārkāpumiem, necieņu pret mazākuma tiesībām. Sūdzēšoties VARAM, atlaidīšot Ušakova komandu ar visām parpalām, iešot līdz pat ārkārtas vēlēšanām.
Jums ir kauns, kā jūs strādājat! – dūra Jurašs, – tāpēc gribat saraukt sēžu darba stundas, lai nepaildzinātu kauna sajūtu!
Opozicionāri kliedza – mēs cīnīsimies, mēs neatdosim lēmumus par pilsētā notiekošo mēmi un tāpat!
Kaut ciets un nelokāms vīrs, Nils nosprieda – nu ir pļura gatava! – un slēdza turbulento sēdi ar nāvīgo 123. pantu. Bet turpinājums vēl sekos.
LIETAS BŪTĪBA: Par ko sprieda Rīgas dome?
Trešdien Rīgas domes sēdes plkst. 12 darba kārtībā bija iekļauti 143 dažādi jautājumi, no kuriem 123. punkts bija grozījums Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā, rosinot, ka turpmāk domes sēdēs deputātiem būtu tiesības ziņotājiem uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām tikai par šo punktu, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs sēdi slēdza un izsludināja ārkārtas sēdi plkst.18, kurā tika iekļauts tikai šis viens jautājums par nolikuma grozīšanu.
