Tumšā tīkla noslēpumi: žurnālists nejauši atklāj mājaslapu, kurā vīrieši nolīgst slepkavas, lai atbrīvotos no savām sievām vai draudzenēm 0
Izmeklējot tiešsaistes noziegumus, žurnālists Kārls Millers 2018. gadā tā dēvētajā tumšajā tīklā (Dark Web) atklāja mājaslapu, kur anonīmi lietotāji meklēja algotus slepkavas. Visbiežāk tie bija vīrieši, kuri vēlējās atbrīvoties no savām sievām un draudzenēm. Žurnālists pat mēģināja brīdināt dažus potenciālos upurus. Rezultātā viņam izdevās novērst vairākus noziegumus, raksta “Daily Mail”.
Millers stāsta, ka mājaslapu “Besa Mafia” viņš atklāja laikā, kad Minesotas policija izmeklēja 43 gadus vecās Emijas Olvainas slepkavību. 2016. gada novembrī viņas vīrs Stīvens piezvanīja policijai un paziņoja, ka atgriezies mājās un atradis savu sievu mirušu uz grīdas guļamistabā. Šķietami viņa bija iešāvusi sev galvā.
Stīvens bija baznīcas vecākais, cienījams cilvēks savā kopienā. Taču policijai radās aizdomas, kad viņš uzstāja, lai nopratināšanā piedalītos advokāts.
Kad policija pārbaudīja viņa tālruni, atklājās, ka Stīvens vienlaikus tikās ar daudzām sievietēm, izmantojot iepazīšanās lietotnes. Atklājās arī , ka viņš sazinājies un nosūtījis naudu mājaslapai, kurā solīts noorganizēt slepkavības.
Atklājumi mājas lapā
Millers sāka pētīt mājaslapu un atklāja, ka sludinājumu par slepkavas meklēšanu tur ir desmitiem. Visbiežāk tie skanēja šādi: “Es vēlos nolīgt jūs slepkavībai. Kāda ir cena, ideālā gadījumā, lai tas izskatītos pēc nelaimes gadījuma? Pārāk personīgu iemeslu dēļ, kas varētu mani atmaskot, es gribu redzēt šo kuci mirušu, tāpēc, lūdzu, palīdziet man. Paldies.”
Viņš sazinājās ar tiesībsargājošajām iestādēm, taču tās, pēc viņa domām, rīkojās pārāk lēni, tāpēc viņa nākamais solis bija apzvanīt upurus un brīdināt viņus par draudiem dzīvībai.
Upuru brīdināšana
Millers atceras, ka nebija vienkārši pateikt: “Sveiki, jūs mani nepazīstat. Tas izklausīsies dīvaini, bet man ir pierādījumi, ka kāds plāno jūs nogalināt.”
Daži uzskatīja viņu par traku, krāpnieku vai blēdi. Tāpēc viņš sazinājās ar vietējiem žurnālistiem, lai tie palīdzētu informēt “Nāves saraksta” locekļus.
Pirmā sieviete, ar kuru viņi sazinājās, bija aptuveni 60 gadus veca sieviete vārdā Elena.
Elenas stāsts
Viņš sazinājās ar Elenu 2020. gadā, koronavīrusa pandēmijas laikā. Viņa dzīvoja Šveicē un nebija īpaši pārsteigta, ka kāds ar segvārdu “Nordwand” bija samaksāja 7000 dolāru bitkoinā tumšā tīmekļa vietnei, kas piedāvāja algotu slepkavu pakalpojumus.
“Nordwand” bija publicējis detalizētu informāciju, tostarp Elenas fotogrāfijas, viņas adresi un pat automašīnas aprakstu. Izmeklētājiem bija izdevies iegūt saraksti starp “Nordwand” un mājaslapas administratoru ar segvārdu Jura.
“Kāds negadījuma veids, jūsuprāt, būtu piemērotāks?” rakstīja Jura. “Nordwand” īpaši neuztraucās par to, kā Elena nomirtu. Daudz svarīgāks bija termiņš: “Vai jūs varētu paveikt darbu nākamo divu nedēļu laikā?
Kad Elena par visu to uzzināja, viņa teica, ka, visticamāk, slepkavību pasūtījis viņas vīrs.
Turklāt viņiem bija sarežģīta šķiršanās, kas ilga jau trīs gadus. Taču viņai bija grūti noticēt, ka profesionāls slepkava par šādu “darbu” prasītu tikai septiņus tūkstošus dolāru.
Sievietei bija taisnība. Izrādījās, ka mājaslapu “Besa Mafia” patiesībā izveidojuši krāpnieki. “Klienti” maksāja avansā par slepkavībām, kas nekad netika īstenotas. Starpnieks pēc samaksas saņemšanas izdomāja dažādus attaisnojumus, kāpēc slepkavība nenotika, pirms pieprasīt vairāk naudas.
Piemēram, mērķis bija pārāk labi aizsargāts, lai to varētu nogalināt viens slepkava. Bija nepieciešama divu cilvēku komanda ar papildu aprīkojumu, kas nozīmēja vairāk naudas avansā. Neticami, bet daudzi klienti turpināja maksāt, iespējams, sava uzmācīgā naida vadīti vadīti vai vienkārši nevēloties atzīt, ka viņi ir apkrāpti.
Taču tas nepadarīja nodomu mazāk reālu. Elenas vīrs patiešām vēlējās viņas nāvi, un viņš bija gatavs to izdarīt pats. Kad policija viņu arestēja, viņi atklāja slepenu dzīvokli, ko viņš bija noīrējis netālu no viņas mājas. Tajā viņš slēpa ieroču arsenālu. Viņa slēptuvē bija automātiskais ierocis, šautenes, tostarp AK-47, pistoles un saliekamais nazis. Viņam bija arī piparu aerosols, maskēšanās sejas maska, atkritumu maiss, kas bija pietiekami liels, lai tajā ietilptu cilvēka ķermenis, un melni gumijas cimdi.
Noziegumu tīkla atklāšana
Tiesībsargājošās iestādes gam Eiropā, gan ASV ļoti kūtri reaģēja uz žurnālista ziņojumiem, taču pavērsiens notika ASV, kad viņi sazinājās ar sievieti vārdā Dženifera. Kāds, kas slēpās zem segvārda Scar215, pasūtīja sievietes nolaupīšanu vai nogalināšanu. Beigās izrādījās, ka tas bija viņas varmācīgais vīrs, no kura viņa bija aizbēgusi. Pagājušajā gadā viņš tika notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā par slepkavības pasūtījuma mēģinājumu.
Noziedznieks bija nejauši uzņēmis sava datora darbvirsmas ekrānšāviņu ar atvērtu Google lapu. Un viss teksts šajā lapā bija rumāņu valodā.
Līdz tam brīdim kļuva pilnīgi skaidrs, ka Jura nebija vienīgais, kurš vadīja šo operāciju. Tā bija prasmīgi izveidota sistēma ar reklāmām, kas bija maskētas kā emuāru ieraksti vai ziņu reportāžas. Šīs reklāmas parādījās tad, kad lietotāji meklētājprogrammās ievadīja frāzes, piemēram, “algots slepkava”. Tās tālāk novirzīja cilvēkus uz Juras mājaslapu tumšajā tīklā.
Tā kā noziedznieku grupa pieprasīja maksājumus bitkoinos, kuru vērtība kopš 2020. gada oktobra bija pieaugusi četrkārt, šī krāpnieciskā shēma izrādījās ārkārtīgi ienesīga – iespējams, tās apjoms sasniedza vairākus miljonus dolāru.
Kopumā Milleram un viņa kolēģiem izdevās atklāt 175 slepkavību pasūtījumus, par kuriem visiem bija veikta samaksa.
Līdz šim ir pasludināti 28 notiesājoši spriedumi, taču izmeklēšana joprojām turpinās.