
Četrdesmit dienas pēc nāves 43
Četrdesmit dienas pēc nāves tiek uzskatītas par izšķirošo laiku, kad dvēsele beidzot atvadās no šīs pasaules un dodas uz viņpasauli. Līdz šim laikam nevajadzētu steigties ar mirušā mantu izdalīšanu vai izmešanu – tiek uzskatīts, ka dvēsele vēl joprojām ir saistīta ar savām lietām, un pārāk ātra atbrīvošanās no tām var traucēt tai mieru. Ir svarīgi atturēties no sliktām runām par mirušo, jo tas var negatīvi ietekmēt viņa ceļu aizsaulē. Nav ieteicams apmeklēt kapsētu pēc saulrieta, jo ticējumi vēsta, ka tas var vājināt dzīvo enerģiju un radīt nemieru.