Nāvējošā slīde uz Kokneses asfalta – atbalsis. Eksperti turpina Ata Jansona iesākto tēmu 13
Pirms nedēļas publicējām rakstu par vienu no iespējamiem pēdējā laika traģisko avāriju iemesliem uz jaunās Kokneses šosejas. Saņēmām daudzas atsauksmes, arī video formā – RTU pasniedzējs Oskars Irbītis savam komentāram pievienojis līdzīga negadījuma animāciju.
Tādēļ vēlreiz par sānslīdi uz sausa asfalta.
Īsi atgādinām Ata Jansona teikto.
– Ekstrēmi manevri lielā ātrumā… Konkrētajā negadījumā vainīgais auto apdzīšanas beigās esot „saslīdējis”. Uz sausa asfalta?! Neiespējami! Tā saka komentētāju vairums. Un kļūdās. Jo nezina auto kustības fiziku. Jo ir auto ražotāju reklāmu apžilbināti – ar ABS, ar ESP var visu… Jo ir ilgstoša, komfortabla, vienkārša brauciena eiforijā.
Un tad nāk šis liktenīgais brīdis. Kļūdiņa attāluma, pretīmbraucošā ātruma, savas dinamikas novērtējumā. Un instinktīvās izbailēs tiek mēģināts savienot grūti savienojamo.
Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts
– Kas notiek tad, ja pārspīlē darbošanos ar automobiļa vadības rīkiem? Notiek negadījums. Ilustrētais negadījums ir tipisks situācijai, kad modernu un labi aprīkotu automobili vada neprotošs, nezinošs autovadītājs. Šādi negadījumi parasti notiek tieši labos laika apstākļos, uz labiem ceļiem ar labu saķeri un braucot ar moderniem automobiļiem. Moderna automobiļa nelaime ir tā, ka tas darīs tieši to, ko tam liksiet.
Šajā situācijā sarkanā automobiļa vadītājs veica pārlieku strauju pārkārtošanās manevru vienlaikus ekstrēmi bremzējot. Automobiļa svars šajā gadījumā pārdalās – visvairāk tiek slogots priekšējais kreisais ritenis, visvairāk atslogojas aizmugurējais labais ritenis. Jo labāka saķere un augstāks masas centrs automobilim, jo lielāka spēku asimetrija, kā rezultātā automobilis kļūst nestabils un sāk svērties. Autovadītājs instinktīvi (nezināšanas dēļ) sāk strauji grozīt stūri, strauji atlaiž bremžu pedāli un spiež no jauna, kā rezultātā automobilis iesvārstās vēl vairāk, sākas sānslīde. Automobiļa elektronika pakļāvīgi cenšas palīdzēt automobiļa vadītājam un izpildīt viņa vēlmes – stūres stāvoklis liecina, ka automobiļa vadītājs grib strauji braukt no vienas ceļa malas uz otru un pēc iespējas straujāk.
Šajā gadījumā, bremzējot laidenāk un stūri grozot lēnāk, ar mazāku amplitūdu, nekas tāds nebūtu noticis – automobilis būtu pakāpeniski samazinājis kustības ātrumu, nebūtu “uzšūpots”.
Drošības atslēga ir kustības vienmērība. Var braukt arī ātri un droši, neveicot straujas kustības un manevrus. Bet arī, braucot salīdzinoši lēni, var izraisīt negadījumu uz līdzenas vietas, labos ceļa un laika apstākļos.
Vienlaikus veikta strauja bremzēšana un pagrieziens ir bīstams manevrs – pat sportisti vajadzīgā palēninājuma lielāko daļu veic pirms pagrieziena, nevis līkumā. Spēki uz riteņiem ir ierobežoti – ir jāizvēlas ko tad īsti gribam – stūrēt vai bremzēt – ekstrēmā režīmā abiem saķeres spēka nepietiks.
Ivars Caune, daudzkārtējs Latvijas čempions autorallijā
– Murgs ne kino… Ko viņš tur dara?! Kāpēc viņš vispār bremzē?! Vietas precīzam, mierīgam manevram taču atliku likām! Laikam jau saspringts tāds kā viens nervu kamols. Laikam jau baidās pat no savas ēnas. Un tas stulbais nevajadzīgas bremzēšanas reflekss tiešām ir izplatīts. Paskatieties paši – ik kilometrā redzam stopsignālus, kas iedegas bez jebkādas vajadzības. Līkumos, apdzīšanas manevru beigās, visur, kur autoram šķitis, ka kāds vai kaut kas ir viņam par tuvu…
Bet – Atim un Oskaram taisnība – asa bremzēšana (pat ar ABS) atņem stūrēšanas precizitāti. Padara stūres reakcijas krasi atšķirīgas no vienmērīgā, līdzsvarotā ripojumā ierastajām. Tas, “papildināts” ar tik izplatīto haotisko stūrēšanas “tehniku”, noved uz aplamas trajektorijas. Grāvī, kokā, pretējā joslā. Slimnīcā vai…
