Nāvējošā sadursme uz Ēdoles ceļa 3
Kurzemes rajona tiesa Saldū izskata lietu par avāriju pirms pusotra gada netālu no Ēdoles, kurā bojā gāja autovadītājs.
2017. gada 31. jūlijā Liepājas Universitātes darbinieks Ainārs sēdēja pie stūres savam automobilim “Audi A 6 Avant”. Viņš kopā ar meitu Daci un meitas draugu Sandiju no savām lauku mājām Skrundas novadā devās uz Ventspili. Lai būtu raitāka braukšana, galamērķis tika uzlikts navigācijas iekārtā. Tas šoreiz izrādījās liktenīgi.
Navigācija uzveda uz līdz tam nebrauktu ceļu Ēdole–Priedulāji, kas ved uz Kuldīgas–Ventspils šoseju. Savukārt virzienā uz Ēdoli viņiem pretim brauca ceļu uzturēšanas uzņēmuma meistars Edgars pie stūres džipam “Nissan Navara”. Sadursme notika dažus kilometrus no Ēdoles, un tajā
Ainārs guva smagus miesas bojājumus un mira slimnīcā, bet pārējie tika sveikā cauri ar viegliem miesas bojājumiem.
Par šo ceļa satiksmes negadījumu uzsāka kriminālprocesu, kurā apsūdzību uzrādīja nisana vadītājam. Lietu sāka skatīt Kurzemes rajona tiesa Saldū. Prokuratūras apsūdzības pamatā: nisans iebraucis pretējā braukšanas joslā.
Apsūdzētais savu vainu neatzīst. Tiesā viņš vēl nav nopratināts un man savu versiju par notikušo atteicās paust. Edgara advokāts Dmitrijs Skačkovs vienīgi piebilda, ka neesot pierādījumu, ka viņa klients iebraucis pretējā braukšanas joslā. Tāpēc pagaidām ir tikai cietušo un liecinieku paustais, kas izklausās gana pārliecinoši.
Saspieda dzelži
Aināra meita Dace sēdēja priekšējā pasažieru sēdeklī un bija, tāpat kā tēvs un draugs, piesprādzējusies ar drošības jostu. Kad navigācija aizvedusi uz grants ceļu, meita vēl iesmējusies: “Tev jau nepatīk grants ceļi!”, jo tēvs pedantiski rūpējies par automobili un arī braucis prātīgi.
“Kad no līkuma parādījās pretimbraucošais automobilis, es sapratu, ka sadursme neizbēgama un dzīve ir beigusies. Mēs braucām ne ātrāk kā 50 kilometrus stundā, jo ceļš bija salīdzinoši šaurs, bet pretim brauca daudz ātrāk. Tas bija viens mirklis. Tēvs bremzēja un grieza pa labi. Tas izglāba manu un Sandija dzīvību.
Tēva automobiļa puse bija sadragāta, un pēc sadursmes viņš sacīja: “Piedodiet, bērni, es izdarīju visu, ko varēju,” tiesā sacīja Dace. Viņu un draugu paglāba arī drošības jostas un nostrādājušie gaisa spilveni.
Bet Aināru bija nāvējoši saspieduši dzelži. Kā tiesā liecināja ugunsdzēsēju glābēju vada komandieris Ivars Upenieks, audi šoferi bija tā saspiedis slieksnis un priekšējais ritenis, ka parastām metodēm viņu nemaz nevarēja atbrīvot. Hidrauliskajiem atspiedējiem vajadzēja palīdzēt ar laužņiem.
Ainārs bija guvis smagas galvas, krūšukurvja, vēdera un iekšējo orgānu traumas, ik pa laikam zaudēja samaņu, pie kuras viņu centās noturēt izmisusī meita un citi. Dace liecina, ka pēc negadījuma pienācis nisana šoferis un atvainojies, ka nav spējis novaldīt automobili, jo esot plīsusi riepa.
Apsūdzētā advokāts Dacei uzdeva vairākus aplinku jautājumus, vedinot uz to, ka audi varējis nebūt savā joslā un sadursmes brīdī stūre nav bijusi pagriezta pa labi. Dace to kategoriski noraidīja, sakot, ka negadījuma apstākļus skaidri atceroties, turklāt viņai ir autovadītāja apliecība, kas ļauj novērtēt situāciju uz ceļa.
Neskatoties uz to, ka fiziski Dace tika cauri viegli, pēc notikušā viņai bijušas problēmas ar psihisko veselību, slīgusi depresijā. Viņa prasa no apsūdzētā 5000 eiro morālo kompensāciju. Savukārt Aināra sieva Daina, kurai tajā dienā laimējās palikt mājās, lūdz atlīdzināt 900 eiro bēru izdevumus un 10 000 eiro morālo kompensāciju. Nisana vadītājs pēc notikušā negadījuma ar cietušo ģimeni kontaktus nav meklējis un palīdzību nav piedāvājis.
Sandijs negadījuma laikā bijis aizmidzis uz aizmugurējā sēdekļa (bet piesprādzējies) – pamodies no draudzenes (tagad sievas) kliedziena. Izkāpis no automobiļa un mēģinājis sazvanīt glābšanas dienestu, bet bijušas problēmas ar zonu. Tāpat glābējiem zvanījis nisana vadītājs un cilvēki, kas pēc dažām minūtēm braukuši garām.
Summārais ātrums nav bijis mazs
Pirmā notikuma vietai garām braukusi kāda sieviete, kas palīdzējusi cietušajiem ar ožamo spirtu, pēc tam Sandija radinieki Anita un Valdis, kas netālu dzīvo un bija devušies lūkot cirsmu. Turklāt Valdis ir autosportists, un viņš līdztekus palīdzības sniegšanai arī profesionāli novērtējis situāciju.
“No abām pusēm ir nelieli uzkalniņi ar līkumu, sadursme notika taisnā ceļa posmā – aptuveni 60 metru garumā. Pārsteidza, ka pēc avārijas abi automobiļi atradās apmēram 40 metrus viens no otra. Tas nozīmē, ka ātrums bijis liels: ja tiešām audi ātrums bija ap 50 kilometriem stundā, tad nisanam tam vajadzējis būt ap 100. Izskatās, ka nisanu iznesa no līkuma, iespējams, ka to veicināja bedres, kas veido tā saukto trepīti, kas automobiļa riepām pasliktina saķeri. Automobiļi saskrējās ar priekšējiem kreisajiem stūriem,” saka Valdis.
Nisanam bija no trieciena nolūzis priekšējais kreisais ritenis, abi automobiļi atradās lēzenos ceļmalas grāvjos, ar nelielu daļu nedaudz uz ceļa nomales.
Negadījuma mērījumus notikuma vietā veica ceļu policiste Inta Bilāne, kura tiesā liecināja, ka, viņasprāt, nisans bija iebraucis pretējā kustības joslā. Kā man sacīja cietušo advokāts Ēriks Štālbergs, tāds lietā esot arī ceļu satiksmes negadījuma eksperta atzinums.
Apsūdzētā advokāts uz tiesu kā liecinieku bija uzaicinājis kravas automašīnas šoferi Aivaru, apsūdzētā darba vietas kolēģi, kurš veda pa to ceļu granti, bija apstājies un esot redzējis, ka cilvēki pirms policijas ierašanās novāc no ceļa atlūzas. No tā varēja saprast, ka apsūdzētā puse grasās apstrīdēt policijas mērījumus un eksperta slēdzienu. Pagaidām gan šādu atlūzu novākšana tiesas zālē vēl nav apstiprinājusies, un, ja arī apstiprināsies, nav zināms, cik lielā mērā ļaus apstrīdēt apsūdzību.
Nākamā tiesas sēde paredzēta martā.
