Monika Zīle: Putina reitinga sardzē – galvenie Krievijas masu mediji un lojālie politologi 10
Par 17. jūlijā Austrumukrainā gaisa lainera “Boeing 777” katastrofā gandrīz trīs simtiem bojāgājušo patiesi sēro vienīgi dzīvību zaudējušo tuvinieki. Lai gan citu valstu skaitā viņiem līdzjūtību izteikušas Ukraina, ASV un Krievija, tas acīmredzami ir tikai formāls starptautiskā līmeņa labas uzvedības noteikumu diktēts žests. Ukrainas bruņotajā konfliktā iesaistītās puses šos upurus jau tūlīt pēc notikušā steidza laist informatīvajā tirgū, kas ir ikviena kara sejas ciniskākais vaibsts – pasniegt nāves vēstījumus tādā gaismā, lai dzīvības atņemšanā vainojams nebūtu pats šo ziņu izplatītājs. Kamēr Ukrainas nacionālo bruņoto spēku runasvīri un separātistu vadoņi vairāk vai mazāk veiksmīgi cenšas iestāstīt pasaulei, ka nevienam no viņiem nav bijis 10 kilometru augstumā lidojoša objekta notriekšanai piemērotu ieroču, informatīvajos tirgos un karos daudz pieredzējusī Krievija pārdomāti un mērķtiecīgi iegroza savas valsts iedzīvotāju smadzenes varas spicei vēlamā virzienā. Lai gan prezidenta Vladimira Putina reitings turas nemainīgi augsts, tā sargāšanai ar steigu iesaukti visi Krievijas galvenie masu informācijas līdzekļi, no kuru tribīnes par “Boeing 777” avarēšanas iemesliem pirmkārt izsakās Kremlim lojālie politologi. Viņu izvēlētā taktika: neizdomāt atspēkojumus ASV medijos izskanējušajai ziņai, ka lainerim trāpījusī raķete palaista no Krievijas teritorijas, bet cilvēcisku skumju un vieglas nolemtības aizplīvurotā tonī vēstīt – lai cik pamatotas būtu notikušā versijas, no tām uzvarēs vismelīgākā, un citādi jau nemaz nevarot būt, jo ASV prezidents un ietekmīgi Eiropas valstu pārstāvji piekopj Kremlim nedraudzīgu politiku. Proti, ja gaisa negadījuma starptautiskā izmeklēšanas komisija norādīs uz “Krievijas pēdām” katastrofas iemeslos, tas būs tulkojams kā Rietumu spiediena rezultāts, nevis objektīvā patiesība.
Tiesa, var just – par spīti informatīvo resursu rafinētajai mobilizācijai, Maskava ir stipri norūpējusies, vai izdosies palikt pavisam bez vainas Ukrainas karā. Nupat sasauktajā valsts drošības padomes sēdē Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, cik pozitīva nozīme tam, ka Krievija nav iesaistījusies militārajās aliansēs – tas atņemot daļu nacionālās suverenitātes, jo bruņotu konfliktu gadījumos diktē līgumos atrunātu rīcību, liedzot darboties pēc pārliecības un atbilstoši katrai situācijai. Zemtekstā bija noslēpts tas pats jau vadošo politologu un žurnālistu refrēnos skanējušais, ka Eiropas Savienības un ASV tandēms ir visnotaļ naidīgs Krievijai.
Tikmēr Krievijā darbojas vismaz sešas interneta vietnes, kurās gribētāji var pieteikties karošanai separātistu rindās. Ar “1. interbrigādes” nosaukumu tīmeklī pozicionējas Sanktpēterburgā labi pazīstamā nacionālistiskā apvienība “Russkije” (“Krievi”) ar paziņojumu, ka “Ukrainas austrumos gaidīts ikviens patriots, kam ir karā nepieciešamās profesionālās iemaņas”. Dažās vietnēs militāro profesiju pārstāvjiem sola maksāt 100 ASV dolārus dienā, bet atalgojums par līdzdalību kaujā svārstās 300 – 350 dolāri. Nauda nākot no privātiem nodibinājumiem. Līdz šim caur internetu vervēja tikai stipro dzimumu, bet pirms dažām dienām parādījušies sludinājumi, ka pašpasludinātās Doņeckas republikas kaujiniekiem nepieciešamas sanitāres un “medicīniskā izglītība tiks uzskatīta par priekšrocību”.
