Navaļnija saindēšana: mērķis bija viņu apklusināt 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veicot toksikoloģisko analīzi Vācijas armijas īpašajā laboratorijā, iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder “Novičok” grupai, paziņojis Vācijas valdības pārstāvis.
Navaļnijs šobrīd atrodas Berlīnes universitātes klīnikas “Charite” intensīvās aprūpes palātā, pieslēgts plaušu ventilatoram.
Navaļnijs ir nozieguma upuris
Kā ziņots, Navaļnijs 20. augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk pārvests uz Vāciju.
Par analīžu rezultātiem informēta arī kanclere Angela Merkele, kura stingri nosodījusi Navaļnija saindēšanu, norādot, ka viņš ir nozieguma upuris.
“Mērķis bija viņu apklusināt, un es Vācijas valdības vārdā stingri nosodu šo noziegumu,” preses konferencē paziņoja kanclere. Viņa sacīja, ka tagad sagaida paskaidrojumus no Krievijas valdības.
Vācijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku un izteikusi atkārtotu stingru prasību noskaidrot tagad jau pierādītās Alekseja Navaļnija saindēšanas apstākļus.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Berlīne vēl neesot oficiāli informējusi Maskavu par aizdomām, ka Navaļnijs būtu saindēts ar ķīmisko kaujas vielu “Novičok”.
Navaļnija līdzgaitnieks un viņa dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda direktors Ivans Ždanovs izteicies, ka Vācijas konstatētā “Novičok” izmantošana apliecina to, ka par notikušo atbildīga ir Krievijas valsts.
“Tikai valsts (Federālais drošības dienests, Galvenā izlūkošanas pārvalde) var izmantot “Novičok”. Tas neatstāj nekādu iespēju saprātīgām šaubām,” tviterī norādījis Ždanovs, piesaucot Krievijas Federālo drošības dienestu un militāro izlūkdienestu.
Pieprasa Navaļnija lietas pienācīgu izmeklēšanu
Merkele paziņoja, ka Vācija informējusi savus partnerus Eiropas Savienībā un NATO par Navaļnija testa rezultātiem, lai izlemtu par “atbilstošu kopīgu reakciju”.
Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens aicinājis Eiropu ieņemt skaidru, stingru un vienotu nostāju šajā jautājumā.
Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu pret Vāciju pieaug spiediens ietvert projektu “Nord Stream 2” potenciālajā Eiropas atbildē Krievijai.
“Mums jāīsteno skarba politika, mums jāatbild vienīgajā valodā, ko [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins saprot – ar dabasgāzes tirdzniecību,” sacīja Retgens.
Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais vēstnieks Vašingtonā Volfgangs Išingers paudis atbalstu idejai par kopīgu ES un NATO atbildi Navaļnija lietā un sacīja, ka maigāki žesti, piemēram, diplomātu izraidīšana, var nebūt gana pārliecinoši, tomēr piebilstot, ka pilnīgs boikots nebūtu labs solis. “Jāatrod vidusceļš, kaut kas starp diplomātiskiem žestiem un pilnīgu boikotu,” norādīja Išingers.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodījis Navaļnija saindēšanu ar “Novičok”, nodēvējot to par šokējošu, un pieprasījis pienācīgu šīs lietas izmeklēšanu no Maskavas puses.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nosodījusi Navaļnija saindēšanu, nodēvējot to par gļēvulīgu un nicināmu rīcību un uzsverot, ka vainīgie ir jāsauc pie atbildības. ASV pauda bažas par atklājumu, ka Navaļnijs ticis saindēts ar “Novičok” tipa indi.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas tautai ir tiesības mierīgi paust savus uzskatus, nebaidoties no represijām, sevišķi indēšanas ar nervu reaģentiem. Francija pavēstīja, ka Navaļnija saindēšana ar nervu reaģentu ir šokējoša un bezatbildīga.
“Ņemot vērā Navaļnija politisko statusu Krievijā, uzbrukums viņam raisa nopietnus jautājumus. Krievijas varas iestāžu pienākums ir atbildēt uz tiem,” sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons norādīja, ka Apvienotā Karaliste pati ir pieredzējusi “Novičok” nāvējošās sekas, ar to domājot Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu pirms diviem gadiem Britānijā. Šis incidents izprovocēja Krievijas diplomātu izraidīšanu no vairākām Eiropas valstīm.
“Krievijas valdībai ir jāpaskaidro, kas notika ar Navaļnija kungu, un mēs sadarbosimies ar starptautisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka tiek panākts taisnīgums,” paziņoja Džonsons.
Kremlis esot gatavs sadarboties izmeklēšanā
Krievija ir gatava sadarboties ar Vāciju krievu opozicionāra Alekseja Navaļnija lietas izmeklēšanā, paziņojis Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Mēs apstiprinām, ka esam gatavi un ieinteresēti pilnībā sadarboties un apmainīties ar datiem ar Vāciju šajā jautājumā,” paziņoja Peskovs. Taču viņš sūdzējās, ka Krievija ir lūgusi Vācijas ārstus dalīties savos atklājumos par Navaļnija veselības stāvokli, bet vēl nav saņēmusi atbildes.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova kritizēja Vāciju, ka tā nav sniegusi Krievijai pierādījumus, kas atbalstītu tās apgalvojumus. Zaharova uzsvēra, ka Krievija joprojām gaidot no Berlīnes oficiālu atbildi uz ģenerālprokuratūras lūgumu dalīties Navaļnija medicīniskajos datos.
Krievijas tīmekļa vietne “urfonews.ru” citē tā dēvētās Kremļa slimnīcas bijušo galveno ārstu Aleksandru Mjasņikovu, kurš paziņojis: “Teikšu ciniski: ja būtu gribējuši nogalināt (Navaļniju), – tad būtu nogalinājuši!”