Navaļnijs vēlas kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās 1
Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs vēlas kandidēt 2018.gadā paredzētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tādēļ viņš vērsies Krievijas Augstākajā tiesā, lūdzot atkārtoti izskatīt tā saukto “Kirovļes” lietu, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmuma stāšanos spēkā 5.jūlijā, vēsta laikraksts “Komersant”.
Navaļnija pārstāvji vērsušies arī Eiropas Padomes Ministru komitejā, aicinot palīdzēt sprieduma pārskatīšanā, norādot, ka citādi politiķis 2018.gadā nevarēs piedalīties prezidenta vēlēšanās.
Navaļnija advokāti vēstulē Eiropas Padomes Ministru komitejai atklāja, ka opozicionārs 1.augustā vērsies Krievijas Augstākajā tiesā, lūdzot atkārtoti izskatīt “Kirovļes” lietu un attaisnot Navaļniju. Tomēr “bez Ministru komitejas spiediena atkārtota lietas izskatīšana būs tīra formalitāte”, un Krievijas Augstākā tiesa ignorēs ECT lēmumu, atstājot spriedumu nemainītu.
“Būdams opozīcijas līderis, prasītājs par ārkārtīgi svarīgu uzskata iespēju kā kandidātam piedalīties 2018.gada prezidenta vēlēšanās,” paziņoja Navaļnija advokāti, norādot, ka aktīvists tika notiesāts, lai viņam šo iespēju liegtu, kā arī lai viņu iebiedētu un liktu viņam pārtraukt politisko darbību.
ECT, izskatot Navaļnija un uzņēmēja Pjotra Oficerova sūdzību par Krievijas tiesas spriedumu “Kirovļes” lietā, februārī atzina, ka ir pārkāptas sūdzības iesniedzēju tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā. Spriedumā norādīts, ka lietu nevar uzskatīt par politisku, kaut arī ir nopietnas šaubas par to, kādi bijuši kriminālvajāšanas motīvi.
ECT nospriedusi, ka Krievijai prasītājiem jāizmaksā kompensācijas 8000 eiro apjomā par morālo kaitējumu, kā arī jāsedz tiesas izdevumi – 48 053 eiro Navaļnijam un 22 893 eiro Oficerovam.
ECT atzina, ka Navaļnijs un Oficerovs tiesāti par darbībām, kuras nav iespējams atšķirt no parastas uzņēmējdarbības. Tas ir Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6.panta – Tiesības uz taisnīgu tiesu – pārkāpums.
“Krimināltiesību norma traktēta patvaļīgi un neparedzami, kaitējot abiem sūdzības iesniedzējiem, kas noveda pie izteikti netaisnīga lietas iznākuma,” teikts spriedumā.
Krievijā kopš 2015.gada decembra spēkā ir likums, kurā noteikts, ka Krievija var nepildīt ECT spriedumus, ja tie atbilstoši tiesas viedoklim neatbilst Krievijas konstitūcijai.
2013.gada vasarā Kirovas pilsētas Ļeņina rajona tiesas tiesnesis Sergejs Bļinovs atzina Navaļnija un Oficerova vainu apsūdzībās par izlaupīšanu īpaši lielā apmērā un piesprieda viņiem attiecīgi piecus un četrus gadus cietumā, kā arī 500 000 rubļu lielu sodanaudu. Pēc trim mēnešiem, izskatot apelāciju apgabaltiesā, reālais cietumsods tika aizstāts ar nosacītu sodu, kura izciešanas laikā Navaļnijs nevar piedalīties vēlēšanās kā kandidāts. Arī pēc soda termiņa beigām Navaļnijs nevarēs piedalīties vēlēšanās, jo viņa sodāmība nebūs dzēsta. Kopumā Krievijas likumi liedz Navaļnijam piedalīties vēlēšanās kā kandidātam līdz pat 2033.gadam.
Krievijas tiesa atzina, ka 2009.gadā Navaļnijs, kurš tobrīd bija Kirovas apgabala gubernatora ārštata padomnieks, esot izmantojis savu ietekmi, lai piespiestu toreizējo uzņēmuma “Kirovļes” ģenerāldirektoru Vjačeslavu Opaļevu noslēgt neizdevīgu līgumu par kokmateriālu piegādi Vjatkas mežrūpniecības uzņēmumam, kuru vadīja Oficerovs. Rezultātā “Kirovļes” esot savu preci pārdevis par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, radot 16 000 000 rubļu lielus zaudējumus.
