Navaļnijs tur Kremli spriedzē: opozicionāra līdzgaitnieki paziņo par jauniem protestiem 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki plāno svētdien, 31. janvārī, visā Krievijā atkal rīkot protesta akcijas pēc aizvadītajā sestdienā pieredzēto parauga. Par to paziņojis Navaļnija piekritēju reģionālo štābu vadītājs Leonīds Volkovs. “31. janvārī 12.00. Visas Krievijas pilsētas. Par brīvību Navaļnijam. Par brīvību visiem. Par taisnīgumu,” savā “Twitter” vietnē pirmdien ierakstījis Volkovs.
“Enerģijas gana”
Iepriekšējā demonstrācija sākās plkst. 14, taču nākamo nolemts sākt ātrāk, jo “gaišais dienas laiks beidzas agri, bet enerģijas un vēlmes pastaigāties vēl gana”.
Volkovs aicinājumā pauž pārliecību, ka, par spīti draudiem un represijām, šosvētdien ielās izies vēl vairāk cilvēku: “23. janvāra pieredze liecina, ka brīvi cilvēki ir daudz stiprāki par bailēm, kas ir vienīgais Putina ierocis.”
Jaunā protesta akcija ir pēc iespējas pietuvināta 2. februārim, kad Maskavas Simonovas rajona tiesā notiks Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasības izskatīšana par nosacītā soda nomainīšanu Navaļnijam ar reālu trīsarpus gadu ieslodzījumu labošanas darbu kolonijā – viņš esot pārkāpis iepriekš piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus.
Ir runa par tā saucamo “Yves Rocher” lietu par it kā 2014. gadā notikušu krāpniecību.
Gan pats Navaļnijs, gan viņa piekritēji un arī novērotāji Rietumos uzskata to par safabricētu un politiski motivētu.
Zīmīgi, ka toreiz prāvu rosināja nevis it kā “cietusī” firma, bet Krievijas izmeklēšanas un tieslietu struktūras, kas, pēc visa spriežot, pildīja Kremļa uzdevumu aizvākt traucējošo opozicionāru no politiskās skatuves.
Apsūdzība, ka Navaļnijs pārkāpis nosacītā cietumsoda izciešanas noteikumus, tāpēc pelnījis reālu cietumsodu, balstās apgalvojumos, ka viņš nav termiņā atzīmējies atbilstošajās iestādēs. Tas gan nemaz fiziski nebija iespējams, jo laikā, kad opozicionāram pienācās atzīmēties, viņš atradās ārstniecības kursā klīnikā Vācijā, kurp viņu pirms četriem mēnešiem pārveda bezsamaņas stāvoklī pēc saindēšanas ar nervus paralizējošo kaujas vielu “Novičok” Tomskas viesnīcā.
17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā un nekavējoties tika aizturēts Šeremetjevas lidostā. Improvizētā tiesas sēdē, kas notika vietējās policijas nodaļā (bezprecedenta gadījums pat Krievijas apstākļiem), viņu arestēja uz 30 dienām līdz 15. februārim. Šobrīd politiķis tiek turēts vieninieka kamerā bēdīgi slavenajā Maskavas cietumā “Matrožu klusums” (“Матросскaя тишинa”).
Cietumi nelīdz
Novērotāju vidū pārsvarā ir viedoklis, ka Kremlis centīsies “paslēpt” Navaļniju cietumā uz vairākiem gadiem, lai liegtu viņam iespēju ietekmēt procesus.
Opozīcijas aprindās pazīstamais Krievijas politikas analītiķis Andrejs Nikuļins “Facebook” vietnē spriež, ka ticamāks varētu būt ilgstošs mājas arests bez iespējas izmantot internetu un komunicēt ar ārpasauli. Tāds soda veids jau praktizēts pie citiem opozicionāriem. Varai tas varētu patikt, jo nodrošina personas izolāciju, bet reizē nepiešķir ieslodzītajam cietumā smokoša “tautas varoņa” oreolu.
Savukārt Navaļnija un viņa komandas uzdevums tuvākajam laikam ir nepieļaut spriedzes atslābšanu un nodrošināt, lai Navaļnija vārds paliktu mediju pirmajās slejās.
Opozicionāram jau izdevies pat no cietuma saniknot un nobiedēt Kremli, ar sava “Korupcijas apkarošanas fonda” starpniecību 19. janvārī publiskojot skandalozo filmu par pārspīlēti grezno pili Gelendžikā, Melnās jūras krastā, kas, pēc visa spriežot, pieder Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Līdz otrdienai filmai vietnē “YouTube” jau bija 90 miljoni skatījumu, un tā vairākas dienas atrodas populārāko sižetu līderos.
Putina režīmu nepatīkami pārsteidza arī negaidīti plašās 23. janvāra protesta demonstrācijas – lielākās Krievijā šajā gadsimtā.
Tās noritēja ap 130 pilsētās visā valstī, izvedot ielās ap 300 tūkstošus cilvēku, no kuriem kādi 25–40 tūkstoši attiecas uz Maskavu. Spēka struktūras aizturēja 3711 demonstrantus, taču nebija gatavas tādam masveidīgumam un nespēja tikt galā ar notiekošo tik ātri, kā ierasts, tādēļ izcēlās ar nevajadzīgu brutalitāti.
Represīvie orgāni ņēmuši vērā pārrēķināšanos, un šonedēļ visā Krievijā pirms jauniem protestiem notiek preventīvas un plašas Navaļnija piekritēju aizturēšanas uz 30 diennaktīm, kā iemeslu minot piedalīšanos “nesankcionētā gājienā un traucējumu radīšanā transporta kustībai”.
Skaļākais ir “Korupcijas apkarošanas fonda” jurista Vladlena Losja aizturēšanas un deportācijas gadījums uz Baltkrieviju, liedzot viņam tuvākos piecus gadus iebraukt Krievijā. Losjs ir Baltkrievijas pilsonis, kas ļauj viņu traktēt kā “ārvalsts aģentu”.
“Domāju, viņi ir patiesi nobiedēti,” represīvās darbības Vācijas raidītājam “Deutsche Welle” komentējis minētā fonda direktors Vladimirs Ašurkovs.
Kremļa opozīcijas vadība uzskata, ka tās struktūras ir pietiekami pašorganizētas un pieredzējušas, lai pārgrupētos un turpinātu darbību par spīti arestiem.
Analītiķi lēš, ka, spriežot pēc Baltkrievijas pieredzes, masveida protesta akcijas Krievijā nebūs ilgstošas, jo tādu “temperatūru” sabiedrībā uzturēt grūti, ņemot vērā represijas un ietekmēšanas potenciālu, kādu izmanto Krievijas spēka struktūras. Visdrīzāk, protests, tāpat kā jau minētajā Baltkrievijā, uz laiku pāries zemdegās, kuras var apslāpēt, taču ne pilnībā nodzēst.
