Navaļnijs kā “viens no vergiem”: nedrīkst sarunāties, pagriezt galvu, nekur iet, citi ieslodzītie biedrus novēro un atskaitās administrācijai 32
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija advokāti apstiprinājuši, ka viņu aizstāvamais soda izciešanai pārvests uz Krievijā baisu slavu ieguvušo labošanas koloniju Nr. 2 Vladimiras apgabala Pokrovas pilsētā, ap simt kilometru uz ziemeļaustrumiem no Maskavas. To ar savas advokātes Olgas Mihailovas starpniecību vēstījumā “Instagram” kanālā pirmdien pastāstījis arī pats Navaļnijs.
Jau februārī, vēl pirms tiesa Maskavā pasludināja, ka par nosacītā ieslodzījuma noteikumu pārkāpšanu tā sauktajā “Yves Rocher” lietā 44 gadus vecajam opozicionāram pienākas divu gadu un astoņu mēnešu cietumsods, prognozēja, ka Navaļniju ieslodzīs tieši Pokrovā.
Turp parasti sūta tos, kurus Kremlis uzskata par spītīgākajiem, bīstamākajiem opozicionāriem. Bijušie ieslodzītie, viņu radinieki un cilvēktiesību aizsardzības nevalstiskās organizācijas Krievijā uzsver, ka tā ir vieta, kur “nedrīkst neko” un valda pastāvīgi pazemojumi, fiziska vardarbība, psiholoģisks spiediens, draudi un pilnīga izolācija.
Salauzt psiholoģiski
Atšķirībā no vairuma labošanas darbu koloniju Krievijā iekšējo kārtību un disciplīnu pēc specifiskiem likumiem tajā neuztur ar pašu ieslodzīto hierarhijas palīdzību – Pokrovā visu nosaka kolonijas administrācija, kas izturas pret ieslodzītajiem “kā pret vergiem”.
Notiesātajiem neļauj sarunāties, liek desmitām reižu pildīt absolūti bezjēdzīgus, absurdus uzdevumus. Dieninieki no pašu ieslodzīto vidus administrācijas uzdevumā veic savu nelaimes biedru nepārtrauktu novērošanu, pierakstot burtnīcā katru “pārkāpumu”.
Pēc tam burtnīca jāiesniedz administrācijai. Navaļnijs, kura lietā ne bez ļauna nolūka atzīmēts, ka viņam piemītot nosliece uz bēgšanu, atrodas kolonijas tā sauktajā “pastiprinātās kontroles sektorā A”. Tur ieslodzītos nesit, taču cenšas psiholoģiski salauzt.
“Pastiprinātās kontroles sektors nozīmē vienmēr atrašanos stacionārā stāvoklī. Jūs vai nu stāvat ar nolaistu galvu – paskatīties uz sāniem nedrīkst; rokas vienmēr aiz muguras; kājas kopā; šūpoties nedrīkst; degunu pakasīt – tikai ar administrācijas atļauju; sarunāties aizliegts.
Vai arī sēžat stacionārā stāvoklī. Jūs nedrīkstat nekur iet, pat galvu pagriezt. Rokas uz ceļgaliem. Kājas kopā,” intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” liecinājis bijušais ieslodzītais, par ekstrēmismu notiesātais krievu nacionālists Dmitrijs Djomuškins.
Uz tualeti – tikai cita ieslodzītā pavadībā. Djomuškins pieļauj, ka, ņemot vērā starptautisko un vietējās sabiedrības uzmanību, neviens Navaļnijam visdrīzāk neliegs mēģināt sarunāties. Izturēšanās pret viņu nez vai būs brutāla, taču jārēķinās, ka citiem arestantiem kontaktu ar viņu stingri aizliegs.
“Viņiem nav tādas imunitātes kā Navaļnijam. Atšķirībā no viņa uz viņiem visas fiziskās iespaidošanas attieksies. Domāju, kolonijas administrācija atradīs pietiekami daudz veidu, kā izdarīt spiedienu uz Navaļniju, absolūti neizmantojot nekādas mehāniskas darbības. Atceroties savu tur pavadīto laiku, redzēju, cik bieži cilvēki cieta tamdēļ, ka nebija kaut ko izpildījuši,” tā Djomuškins.
Pēc “1984” parauga
Navaļnija vēstījums apstiprina Pokrovas kolonijas nostāstu pamatotību. “Jāatzīst, Krievijas cietumu sistēmai izdevies mani pārsteigt. Man nebija ne jausmas, ka simt kilometrus no Maskavas iespējams ierīkot īstu koncentrācijas nometni.
Nekādu vardarbību vai kaut mājienu uz to es vēl neesmu redzējis, kaut, redzot notiesāto saspringtās pozas, stāvot miera stājā un baidoties lieku reizi pagriezt galvu, es viegli noticu daudzajiem stāstiem, ka šeit, kolonijā Nr. 2 “Pokrova”, vēl pavisam nesen cilvēkus līdz pusnāvei sita ar koka āmuriem.
Tagad metodes mainījušās. Atklāti sakot, neatceros redzējis tādu vietu, kur visi runā tik pieklājīgi, kaut kādā ziņā pat laipni. Režīms, nolikums, dienaskārtība. Nebeidzamu noteikumu burtiska izpildīšana. “Mātes vārdi” un žargons ir aizliegti. Un šis aizliegums tiek stingri ievērots.
Varat iedomāties cietumu, kurā nelamājas? Briesmīga lieta,” ar raksturīgo ironiju sociālajā tīklā “Instagram” vēsta Navaļnijs.
Viņš atzīmē, ka visur izliktas novērošanas kameras un par vissīkāko pārkāpumu tiek rakstīts ziņojums: “Šķiet, kāds augšā izlasīja Orvela “1984” un pateica: “Aha, forši. Uztaisīsim tā. Audzināšana caur dehumanizāciju.” Bet, ja pret visu izturas ar humoru, tad dzīvot var. (..) Man taču ir nosliece uz bēgšanu, atceraties?
Naktī es ik pēc stundas pamostos no tā, ka līdzās stāv vīrietis “bušlatā”. Viņš mani filmē un saka: “Divi trīsdesmit. Notiesātais Navaļnijs. Noņemšana no profilaktiskās uzskaites kā tendētam uz bēgšanu. Uz vietas.” Un es atkal mierīgi aizmiegu ar domu par to, ka ir cilvēki, kas par mani atceras un mani nekad nepazaudēs. Vai nav jauki, ko?”
Gan liela daļa Krievijas pilsoņu, gan Rietumu sabiedrība un politiķi ir pārliecināti, ka lieta pret Navaļniju ir pilnībā safabricēta. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka Krievija pārkāpusi opozicionāra tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu.
Kā zināms, pagājušā gada augustā politiķi, ko Kremlis acīmredzami uzskata par bīstamu, Krievijas slepenie dienesti mēģināja noindēt ar kaujas vielu “Novičok”. 17. janvārī, tūlīt pēc atgriešanās no ārstniecības kursa Vācijā, Navaļniju arestēja un tiesāja. Prasību viņu nekavējoties atbrīvot izteikusi kā ECT, tā ASV un Eiropas Savienības līderi, taču Krievija šīs prasības noraida.
