Navaļnija sieva šodien tiksies ar ES ārlietu ministriem, kuriem “būs spēcīgs vēstījums” 68
Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija pirmdien Briselē tiksies ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministriem, paziņoja amatpersonas.
ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka pirmdien bloka Ārlietu padome tiksies ar Navaļnija atraitni.
“ES ministriem būs spēcīgs vēstījums par atbalstu tiem, kas cīnās par brīvību Krievijā” un godina Navaļnija piemiņu, Borels rakstīja platformā “X”, kas agrāk bija pazīstama kā “Twitter”.
Jūlija Navaļnija piektdien Minhenes drošības konferencē neilgi pēc tam, kad Krievijas varasiestādes bija paziņojušas par viņas vīra nāvi, teica, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa aprindas tiks saukti pie atbildības par to, ko viņi nodarījuši Krievijai, viņas ģimenei un viņas vīram.
Viņa aicināja starptautisko sabiedrību “apvienoties un sakaut šo ļauno, šausminošo režīmu”.
Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni, komentējot Navaļnijas teikto, sacīja, ka tas “liek mums just apdraudējumu, kas gulstas uz Krievijas pilsoņiem un katru mūsu Eiropas reģionu”, kur “vardarbība, zvērība un karš apkaunojoši un bezatbildīgi ir atgriezies”.
Pēc paziņojuma par Navaļnija nāvi Krievijas varasiestādes apspiež piemiņas pasākumus un tiesas ir noteikušas apcietinājumu desmitiem sērojošu cilvēku.
Cilvēktiesību aktīvisti paziņojuši, ka Krievijā aizturēti vairāk nekā 400 cilvēku, kas pulcējušies Navaļnija piemiņas pasākumos.
Tikai Sanktpēterburgā tiesas piespriedušas īsus apcietinājumus 154 cilvēkiem, kas aizturēti Navaļnija piemiņas pasākumos, kuri tiek uzskatīti par Krievijā spēkā esošo likumu pret protestiem pārkāpumu, liecina pilsētas tiesu dienesta publicētā informācija.
Līdzīgi spriedumi nedēļas nogalē nolasīti arī daudzviet citur Krievijā.
ASV vēstniece Linna Treisija svētdien Maskavā apmeklēja Solovku akmeni. Šis piemineklis politisko represiju upuriem kļuvis par vienu no vietām, kur cilvēki liek ziedus Navaļnija piemiņai.
Maskavā pie “Sēru sienas” – bronzas pieminekļa padomju laika represiju upuriem – policija uzstādījusi žogu, lai nepieļautu pulcēšanos Navaļnija piemiņai. Atsevišķiem cilvēkiem policisti atļauj pieiet pie pieminekļa un nolikt ziedus.
Navaļnija piemiņas pasākumi nedēļas nogalē notika arī vairākās Eiropas pilsētās.
Vācijā cilvēki nolika ziedus un sveces pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, kur izveidota piemiņas vieta. Arī Rumānijā cilvēki nolika ziedus pie Krievijas vēstniecības Bukarestē.
Daudzu Rietumvalstu līderi tieši vai netieši par Navaļnija nāvi vaino Putinu, tikmēr Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva aicināja nesteigties ar spriedumiem. Brazīlijas līderis, kurš atturējies no Putina kritizēšanas, iepriekš nosodījis ASV un Eiropas reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, sakot, ka arī Kijiva ir atbildīga par konfliktu. Brazīlija atteikusies pievienoties starptautiskajām sankcijām Krievijai.
Navaļnijs nomira 47 gadu vecumā Krievijas Tālajos ziemeļos vienā no Krievijas skarbākajiem cietumiem, kur viņu nogādāja decembra beigās, pēc tam, kad mēnešiem ilgi bija pasliktinājusies viņa veselība. Opozicionāra nāve iestājās trīs gadus pēc viņa ieslodzījuma Krievijā, kura laikā viņš daudzas reizes tika ievietots karcerī, kā arī viņam tika liegta veselības aprūpe.
Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.
