Nav zināms, kad beigsies attālinātās mācības 12
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skolēni, kuri šobrīd mācās 7. klasē vai augstāk, šajā mācību gadā skolā atgriezīsies tikai tad, ja ar Covid-19 saslimušo īpatsvars nepārsniegs četrus procentus. Izņēmums ir 9. un 12. klašu skolēni: tā kā viņiem šogad jāpabeidz attiecīgi pamatskola vai vidusskola, šīs klases no nākamā gada sākuma varētu vismaz daļēji mācīties klātienē. Savukārt 12 Latvijas pašvaldībās, kur saslimšanas ar Covid-19 īpatsvars ir visaugstākais, uz attālinātām mācībām jāpāriet arī 5. un 6. klasēm.
Runājot par atbalstu attālinātajām mācībām, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vakar atgādināja, ka par 4,3 miljoniem eiro tiek iepirkti datori, kam skolās būtu jānonāk līdz gada beigām.
No janvāra atsāksies mācību video filmēšana projektā “Tava klase”, kam nākamajā gadā plānots izlietot 1,7 miljonus eiro, kā arī plānoti citi pasākumi. Skolas aicinātas domāt par īpašu atbalstu skolēniem, kuri nāk no nelabvēlīgas sociālās vides vai kuriem ir grūtības mācībās.
Skolām sola papildu finansējumu
Attiecībā uz to, kā organizējamas mācības skolās, valdība jau otrdien pieņēma dažus lēmumus. Piemēram, no 30. novembra visās valsts skolās 1.–6. klasē uz vienu skolēnu jābūt trīs kvadrātmetriem telpas. Ministre preses konferencē atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan nav rēķinājusi, cik skolas to varēs nodrošināt. Skaidrs, ja daļa klašu mācās attālināti, skolā ir brīvas telpas un vienu klasi var sadalīt pa blakus telpām.
Pedagogam gan tad nāksies starp tām skraidīt. Taču vēl grūtāk rast risinājumus būs skolās, kur mācās tikai 1.–6. klase.
I. Šuplinska ieteica raudzīties, vai mācībām nevar izmantot citas tuvumā esošas telpas: kādā citā skolā, tehnikumā vai augstskolā. Ja tādu iespēju nav, sākumskolas varētu pāriet uz tā saukto B modeli, kad mācības tikai daļēji ir klātienē. Piemēram, varot puse klases mācīties skolā, bet otra puse attālināti un ik nedēļu mainīties. Klasi var sadalīt arī tā, ka puse mācās pirmajā un puse – otrajā maiņā. Tad gan pieaugtu pedagogu slodze. Atbildot uz jautājumu, kurš maksās par pedagogu papildu darbu, ministre aicināja skolas pieteikties papildu finansējumam, kas varētu tikt sagādāts no Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta “Atbalsts izcilībai”.
Kāpēc neder vizieri?
Tā kā valdībā nolemts, ka skolotājiem gan stundās, gan starpbrīžos būs jāvalkā maskas, bet skolēniem ne, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs vakar paskaidroja, ka līdzšinējā saslimšanas dinamika liecina, ka skolotājiem savā darba vietā ir trīsreiz lielāka iespēja inficēties ar koronavīrusu nekā skolēniem. Iepriekš skolas bija iepirkušas vizierus: caurspīdīgas plastmasas aizsegus sejai. J. Perevoščikovs norādīja, ka tos nēsāt maskas vietā pedagogiem nav ļauts, jo tie nenodrošinot tādu pašu drošību kā maskas.
Otrdien valdībā kā viens no variantiem pandēmijas ierobežošanai apspriests variants noteikt skolēnu brīvlaiku jau no 2. decembra līdz gada beigām. Labklājības ministrija pat bija jau sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, lai vecāki, kuriem bērni mācās 1.–4. klasē, uz šo laiku varētu saņemt valsts apmaksātas darba nespējas lapas. Taču diskusijās izlemts, ka šādu valsts apmaksāto brīvdienu tomēr nebūs.
Kaut arī sabiedrībā pieaug satraukums par to, kāda gan ir izglītības kvalitāte, ilgstoši mācoties attālināti, I. Šuplinska sacīja, ka IZM rīkojot tiešsaistes sarunas ar skolām un no aptuveni 60 skolu pārstāvju paustā varot secināt, ka salīdzinājumā ar pavasari attālināto mācību kvalitāte paaugstinājusies: gandrīz visās skolās vismaz 30 procenti stundu notiekot tiešsaistē, pusē skolu tā notiekot pat 50% un vairāk stundu.
Stundas biežāk nekā agrāk notiekot blokos – tātad vairākas viena mācību priekšmeta stundas pēc kārtas. Arī vecāki nu jau labāk saprotot, ka bērniem attālinātajās mācībās jāpalīdz.
Skolu pārstāvji gan esot arī daudz ko lūguši, piemēram, savlaicīgu informāciju par to, kā šogad tiks organizēti centralizētie eksāmeni, metodiku attālināto mācību stundu organizēšanai. Taču par daudz ko ministrijai arī teikts paldies. Piemēram, par piemaksām skolotājiem par attālināto darbu.
Ko ministrei pārmet LIZDA?
Iespējams, sarunās ar IZM skolu pārstāvji runā vienu, bet aiz muguras pavisam ko citu. Citādi diez vai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vakar būtu lēmusi prasīt izglītības un zinātnes ministres demisiju. LIZDA sašutusi par pēdējiem norādījumiem skolām, piemēram, par obligāto masku nēsāšanu skolotājiem. Taču par iespējamu demisijas prasīšanu I. Šuplinska tika brīdināta jau pirms vairākām nedēļām, kad arodbiedrība noformulēja ministrei 15 dažādas prasības, tajā skaitā nemainīt Izglītības likumu, iekļaujot tajā attālinātās mācības kā pastāvīgu klātienes izglītības normu, un iespēju skolām slēgt savstarpējus līgumus par sadarbību kāda mācību priekšmeta pasniegšanā, ko LIZDA tulkoja kā iespēju vienai skolai izīrēt skolotāju citai izglītības iestādei. Taču šie strīdīgie grozījumi likumā nu jau steigā apstiprināti Saeimā.
LIZDA apņēmusies izglītības jomas problēmu risināšanā iesaistīt arī citas institūcijas, piemēram, lūgt Satversmes tiesai lemt, vai ir godīgi, ka pirmsskolu pedagogiem ir mazākas algas pie lielāka darba apjoma, bet Valsts kontrolei revidēt, kā izlietots finansējums jaunā izglītības satura izstrādei un ieviešanai. “Gribam piespiest ministri apjaust realitāti,” cita starpā, skaidrojot demisijas pieprasījuma iemeslus, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
