Absolūti nepieņemami! Sabiedriskais medijs krievu un latviešu valodā par pieminekli Pārdaugavā vēsta atšķirīgi 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
“Atbrīvotāju piemineklis atzīts par nedrošu, tas tiks iežogots”, “Naudu iekasēsim remontdarbiem – Atbrīvotāju pieminekļa 9. maija svētku rīkotāji” – šie ir daži no sabiedrisko mediju portāla krievu valodā “Rus.LSM.lv” ziņu virsrakstiem, šonedēļ vēstot par Rīgas domes paziņoto, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu.
“Rus.LSM” raidījumā “Sevodņja večerom”, pārstāstot un tulkojot LTV “Panorāmas” žurnālista Ģirta Zvirbuļa 11. aprīlī veidoto sižetu par pieminekli, diktore un aizkadra teksta ierunātāja to dēvē par “pieminekli atbrīvotājiem”, kaut gan pieminētajā LTV “Panorāmas” sižetā tas ir nosaukts par pieminekļa kompleksu Uzvaras parkā Pārdaugavā.
Turklāt krievu valodas versijā šis sižets ir papildināts ar “9. maija biedrības” vadītāja Vladimira Baraņņika viedokli, ka “šis ir Latvijas piemineklis, ka notikumi, kas šeit notiek, ir latviski, tie nav saistīti ar kādu citu valsti, un ka šis piemineklis tiešām ir vajadzīgs un nozīmīgs Latvijas iedzīvotājiem un nevienam citam”.
Citu biedrību vai personu viedokli, ka šis piemineklis Latvijai nav vajadzīgs, sabiedriskā medija žurnālisti gan nav pievienojuši… V. Baraņņiks sižetā arī teic, ka esot gatavi vākt ziedojumus, lai apmaksātu pieminekļa atjaunošanu.
Pieminētais portāls līdzīgi rīkojies, arī pārstāstot Eiropas Savienības tiesneses Inetas Ziemeles sacīto LTV “Panorāmas” “Šodienas jautājumā” 5. aprīlī, uzliekot sižeta pārstāstam virsrakstu “Atbrīvotāju pieminekļa demontāža Uzvaras parkā Latvijai jāvērtē pašreizējo militāro apstākļu kontekstā.
Šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pauda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele”. Tiesnese to nenosauca par “atbrīvotāju pieminekli”, bet norādīja, ka tas apzīmē agresoru: “Tā kā šis piemineklis skaidri un gaiši ir padomju armijai un Krievijas armija, kura pašlaik uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus Ukrainā, faktiski ir padomju armijas mantiniece, tad piemineklis apzīmē agresoru.”
Kurp ved šāds vēstījums?
Par šo sabiedriskā medija portālu, kas tiek finansēts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, atbild Latvijas Televīzijas valdes pārstāvis Ivars Priede un LTV galvenā redaktore Sigita Roķe. “Latvijas Avīzei” vakar visas dienas garumā neizdevās iegūt atbildi, vai atbildīgās personas ir reaģējušas uz šī sabiedriskā medija portāla ziņu saturu.
LTV komunikācijas speciāliste Ginta Martini informēja, ka atbilde tiekot gatavota un tikšot nosūtīta šodien. Atliek vien secināt, ja portāla veidotāji būtu saņēmuši kādu kritisku piezīmi, tad taču atbilde no atbildīgajām personām nebūtu jāgaida divas dienas.
“Latvijas Avīze” nosūtīja jautājumus arī “Rus.LSM.lv” platformas galvenajai redaktorei Jekaterinai Safronovai, bet arī no viņas atbildes netika saņemtas.
Saeimas deputāts un vēsturnieks Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) “Latvijas Avīzei” pauda viedokli, ka tas ir absolūti nepieņemami, ka sabiedriskais medijs krievu valodā un latviešu valodā saturiski par vienu un to pašu jautājumu informāciju sniedz atšķirīgi.
E. Šnore: “No vienas puses, ir vēlme, lai Latvijas sabiedrība atrastos vienotā informatīvajā telpā ar vienotiem vēstījumiem gan par vēsturi, gan arī Krievijas agresiju, bet, no otras puses, redzam, ka šis piemineklis krievu versijā tiek godāts par “atbrīvotāju pieminekli”. Vai tiešām Latvijas sabiedriskajiem medijiem nav skaidrs, kurp ved šāds vēstījums?
9. maija un “atbrīvotāju” vēstījums šobrīd ir pamatā tām Krievijas darbībām, kas tiek īstenotas Ukrainā. Faktiski tas ir tas, uz ko Putins ideoloģiski bāzē savas darbības. Tagad, kad tik ļoti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) vēlas veidot “Rus.LSM” televīzijas kanālu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, jāvaicā, ja tas būs tāds, kā tagad parādās “Rus.LSM.lv” – balstīts uz “atbrīvotāju” tā saukto naratīvu –, vai tas ir tas, ko mums vajag? Manuprāt, nē.”
Nespējīgā Rīgas vara
Pārdaugavas piemineklis ir Rīgas Pieminekļu aģentūras valdījumā. Kad noris diskusijas par pieminekļa nosaukumu, dažkārt oponenti norāda apmēram tā: “Bet tāds taču ir šī pieminekļa oficiālais nosaukums, kas norādīts arī Rīgas Pieminekļu aģentūras mājas lapā, proti, “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”!”
Jā, šis nosaukums piešķirts 1985. gadā, kad pieminekli atklāja, taču medijos latviešu valodā un saziņā tas netiek lietots. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas jau gadiem lauzti šķēpi par to, ka pieminekli vajadzētu nojaukt, gan mainīt nosaukumu (piemēram Okupācijas piemineklis), gan ka vajadzētu pielikt skaidrojošu plāksni. Taču līdz šim nekas nav izdarīts.
Rīgas Pieminekļu aģentūras mājas lapā arī nav informācijas, kurā būtu paskaidrots, kā Rīgā uzradies šis padomju laika simbols un ko tas nozīmē patlaban, kad ir aizritējuši vairāk nekā 30 gadi, kopš Latvija atguvusi neatkarību.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels, kurš šajā amatā ir gadu, sacīja, ka “mēs apzināmies, kā informācija mājas lapā ir jāpapildina”. Notiekot “process par ideju realizēšanu”, esot paredzēts sagatavot un izvietot pie pieminekļa informāciju par tā vēsturi un nozīmi. Tā kā apstākļi Krievijas agresijas Ukrainā dēļ esot mainījušies, tad to darīšot tik ātri, cik vien iespējams, vakar solīja G. Nāgels.
Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Gvido Princis, kurš ir arī pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitektu birojs” vadītājs, nevarēja pateikt, cik ilgā laikā gan Latvijas iedzīvotāji, gan viesi saņems vēsturiski patiesu informāciju par šo pieminekli. “Šobrīd šo jautājumu aktualizē gan rīdzinieki, gan Rīgas viesi, gan valdībā un pašvaldībā. Par pieminekļa nosaukuma nomaiņu vai šī nosaukuma vēsturisko skaidrošanu, visticamāk, mēs spriedīsim un noteikti kaut ko ieteiksim,” solīja Princis.
Jāpiebilst, ka Rīgas vara jau gadiem nav tikusi ne par soli uz priekšu – piemēram, jau 2013. gadā “Latvijas Avīze” rakstīja, ka “Rīgas Pieminekļu aģentūrai ir nodoms nākotnē izvietot pie svarīgākajiem Rīgas monumentiem paskaidrojošas plāksnītes”. Aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja gan toreiz norādījusi, ka “nekas netikšot darīts uz savu roku, bet tikai diskusijās ar vēsturniekiem”. Taču tā arī nekas nav noticis…
