“Nav viegli ilgstoši strādāt šādos spriedzes apstākļos, taču mums nav izvēles,” atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks Pujāts 14
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmās aizdomas par hibrīduzbrukumu radās vēl maijā, kad Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite norādīja – strauji pieaugošais migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģina nokļūt Lietuvā, varētu būt apzināti organizēta shēma un “ir pilnīgi skaidrs, ka tajā piedalās arī Baltkrievijas amatpersonas”.
Tobrīd, kā izrādījās, tie vēl bija tikai ziediņi, bet vēlāk nācās secināt – ar tādu izaicinājumu Baltijas valstis iepriekš vēl nav saskārušās un Lukašenko mērķis nav tikai nedaudz paspēlēties, cīņa būs ilga un nogurdinoša.
Varētu teikt, ka Latvijai šai hibrīdkarā pagaidām klājies ne tik smagi kā Lietuvai vai Polijai. Mums arī bija vairāk laika sagatavoties – pirmās lielākās migrantu grupas pie Latvijas robežas sāka parādīties tikai augustā, turklāt šajā brīdī arī lietuvieši jau bija sapratuši, kādi ir iedarbīgākie paņēmieni uzbrukuma atsišanai: pirmkārt, nelaist nelegālos robežpārkāpējus valsts teritorijā, otrkārt, pēc iespējas ātrāk nostiprināt robežu (kas diemžēl nebija paveikts iepriekšējos gados), treškārt, aicināt palīgā armiju.
Visus šos paņēmienus nekavējoties pārņēma arī Latvijas robežsardze. Amatpersonas lielā vienprātībā atzinušas, ka šī institūcija ar ģenerāli Gunti Pujātu priekšgalā šogad ir sekmīgi tikusi galā ar uzdevumiem. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, atkal pastiprinājies spiediens Latvijas virzienā. Kā “Latvijas Avīzei” atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts – jābūt gataviem “sliktākajam scenārijam”.
Valsts prezidents Egils Levits un arī citi politiķi izteikušies, ka Lukašenko režīma organizētā migrantu krīze ir kā “stresa tests robežsardzei”. Vai piekrītat šim apzīmējumam, un kādu atzīmi (10 ballu sistēmā) savai vadītajai iestādei liktu par šo pārbaudījumu 2021. gadā?
G. Pujāts: Viennozīmīgi “10”! No Baltkrievijas režīma puses vērstais hibrīdapdraudējums tik tiešām ir ļoti liels izaicinājums Valsts robežsardzei, kas prasa nemitīgu analīzi, plānošanu un spēku mobilizāciju, taču robežsargi 24 stundas septiņas dienas nedēļā ir modri, stāvot ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības ārējās robežas sardzē, un teicami tiek galā ar šo īpaši svarīgo uzdevumu.
Kā pašlaik vērtējat situāciju uz robežas?
Situācija uz robežas nav mierīga, gada nogalē tā ir kļuvusi pat saspringtāka, jo ik dienu nākas novērst 50 līdz pat 100 personu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu. Tāpat nevar noliegt, ka tuvākajā laikā šāda tendence var saglabāties kā uz Latvijas, tā arī uz Lietuvas un Polijas valsts robežas. Apdraudējums ir liels, bet arī Valsts robežsardzes gatavība ir pietiekami augstā līmenī, lai rīkotos situācijas saasināšanās gadījumā, un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju darītu visu, lai mūsu valsts un tās iedzīvotāji būtu drošībā.
Vai un kas jūs pārsteidza Latvijā šogad?
Šogad mani visvairāk pārsteidza sabiedrības polarizēšanās. 2021. gadā Saeimai un Ministru kabinetam nācās pieņemt daudz smagu lēmumu, kuri iezīmēja to, ka starp vairākām mūsu sabiedrības grupām pastāv plaisas. Vairāki cilvēki, kas agrāk bija vienoti, sadalījās dažādās frontes līnijās. Lielākā daļa ar izpratni un cieņu attiecās pret pieņemtajiem lēmumiem un ierobežojumiem un darīja visu, lai palīdzētu mazināt Covid-19 izplatību, bet daži kļuva skeptiski un pat agresīvi noskaņoti. Patiesi žēl, ka tā, jo šajā grūtajā laikā visai sabiedrībai vajadzētu būt vēl vairāk vienotai un nepakļauties dezinformācijai.
Esmu gandarīts par mūsu valdības operatīvi pieņemto lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tas ļāva mums īsā laika posmā mobilizēt spēkus un sagatavoties, lai nosargātu Latvijas drošību un valsts robežu.
Kādu pārsteigumu sagaidāt nākamgad?
Nezīlēšu kafijas biezumos, taču uzskatu, ka labāk ir gatavoties sliktākajam scenārijam un rezultātā tikt pāri ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Pēdējā laikā situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nevar saukt par stabilu, tāpēc mums ir jābūt īpaši modriem. Nav viegli ilgstoši strādāt šādos spriedzes apstākļos, taču mums nav izvēles – mums jādara viss, lai Latvijas robeža netiktu skarta.
Diemžēl arī te jāpiemin sabiedrības polarizēšanās – atsevišķi pārstāvji zaudē cilvēcīgumu un pat humāna rīcība tiek uztverta un tālāk pasniegta kā slikta. Bet mums jābūt stipriem un jāveic savs pienākums. Ceru, ka nākamgad situācija stabilizēsies. Visiem robežsargiem gribu novēlēt tikpat nesavtīgi kalpot Latvijas valstij, kā jūs to darījāt līdz šim. Un galvenais saglabāt ticību un cieņu pret līdzcilvēkiem šajā grūtajā laikā.
