Rietumvalstu pilsoņiem rekomendē pamest Ukrainu 64
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Viss tiek kontrolēts. Panikai nav iemeslu,” pēc pirmdien notikušās Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdes, Krievijas agresijas draudu priekšā aicinot ukraiņus saglabāt mieru, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Nekādu trauksmes čemodānu sākt pakot ukraiņiem nevajag,” vakar preses brīfingā piebalsoja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.
Viņš medijiem pauda, ka drošības situācija ir aptuveni tāda pati kā pagājušajā pavasarī un, pēc izlūkdienestu ziņām, Krievija nav izveidojusi pierobežā nevienu karaspēka trieciengrupējumu. Trieciengrupu parādīšanās signalizētu par drīzu uzbrukumu.
“Meklējiet patvērumu”
Afganistānas rūgtās pieredzes izmācītas, vairākas rietumvalstis tomēr pamazām izved daļu diplomātisko pārstāvniecību personāla un tā ģimenes locekļus, kā arī izplata paziņojumus nedoties uz Ukrainu un iespējas gadījumā labāk to pamest.
Pirmdien par apmēram puses vēstniecības darbinieku atsaukšanu no Kijevas paziņoja Lielbritānija. Tajā pašā dienā saviem pilsoņiem kara draudu dēļ izvairīties no uzturēšanās Ukrainā rekomendēja Japāna, Kanāda un Francija.
Tāpat kļuva zināms, ka Austrālija un Vācija uzsākušas diplomātu ģimenes locekļu brīvprātīgu evakuāciju un aicinājušas savus pilsoņus apsvērt iespēju atstāt valsti.
Austrālijas Ārlietu ministrija atgādinājusi, ka zināmās situācijās avioreisu saraksts var mainīties ļoti īsā laikā un valsts iespējas sniegt saviem pilsoņiem konsulāros pakalpojumus var izrādīties ļoti ierobežotas.
Austrāliešiem, kuri tomēr paliek Ukrainā, “jāizskata savi personiskie drošības plāni, jābūt gataviem meklēt patvērumu uz vietas”.
Vairākums ES valstu pārstāvniecību, atbildot uz Ukrainas mediju taujājumiem, paudušas, ka tām sagatavoti evakuācijas plāni, taču pagaidām nav pamata tos aktivizēt un “situācija tiek vērota”.
Savukārt NATO uzsvērusi, ka alianses pārstāvniecības darbinieki paliek Kijevā, lai turpinātu sekot stāvoklim, nodrošinātu informācijas apmaiņu, un ka nekāda evakuācijas lēmuma šobrīd nav.
Arī Eiropas Savienības (ES) augstais komisārs ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēris, ka ES nav plānu izvest savu pārstāvniecību ļaudis. Situāciju nevajagot “dramatizēt”, kamēr vien notiek sarunas ar Krieviju.
Jebkurā brīdī
Spriedzi ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās lielā mērā izsauca pirms nedēļas apritē nonākusī neoficiālā informācija, ka Kijevu pamazām sākuši pamest Krievijas vēstniecības darbinieki un viņu ģimenes.
Maskava baumas kategoriski noliedza. Arī Ukrainas amatpersonas nesteidzās tās apstiprināt, komentējot, ka “mēs to neredzam”. Drīz pēc tam ASV Valsts departaments nedēļas nogalē atklāti paziņoja, ka “Krievijas militāro darbību arvien turpinošos draudu dēļ” ASV diplomātu ģimenēm un vēstniecības Kijevā personālam, kura klūtbūtne nav kritiski nepieciešama, piedāvāts pamest Ukrainu.
Visi citi ASV pilsoņi mudināti apsvērt tādu izvēli, kamēr tas iespējams ar komerciālo vai privāto transportu. Uzmanīties aicināti arī tie amerikāņi, kas uzturas Krievijā.
Valsts departaments brīdinājis, ka Krievijas iebrukuma gadījumā, kas “var notikt jebkurā brīdī”, masveida evakuācija no Ukrainas var izrādīties neīstenojama.
Ukrainas amatpersonas, protams, nav sajūsmā par Vašingtonas lēmumu, kas saspringumu valstī sabiezinājis vēl vairāk. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pirmdien neslēpa, ka ziņa par ASV diplomātu ģimeņu evakuāciju palielina ukraiņos baiļu sajūtu, kas pēdējos mēnešos jau tāpat ir liela, ņemot vērā ikdienas mediju ziņas par Krievijas iespējamo agresiju. Kuleba tajā pašā laikā teicās saprotam amerikāņu rīcību.
“Diemžēl ASV pastāv Afganistānas un tā, kas tur nesen notika, faktors. Tādēļ kolēģi šur tur darbojas asāk, nekā vajadzētu. Mēs esam absolūti pārliecināti, ka šobrīd lēmums par vēstniecību darbinieku ģimenes locekļu evakuāciju ir priekšlaicīgs. Tam pagaidām nav nekādu objektīvu reālo priekšnoteikumu,” intervijā Ukrainas telekanālam ICTV pauda Kuleba.
Viņš atgādināja, ka valstī darbojas 129 ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un tikai dažas no tām ir izlēmušas sākt diplomātu ģimeņu izvešanu.
Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta no 20. līdz 21. janvārim veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 48% ukraiņu Krievijas iebrukumu uzskata par reālu. 12,8% nebija konkrēta viedokļa. Sabiedrības noskaņojuma aina nav īpaši mainījusies kopš aptaujas decembra vidū.
Tostarp Ukraina aizvien vairāk izjūt pēdējo mēnešu saspīlējuma ekonomiskās sekas.
Tās izpaužas, piemēram, grivnas kursa lejupslīdē attiecībā pret dolāru un eiro – par spīti tam, ka Ukrainas finanšu uzraudzības iestādes ik nedēļu iegulda lielus līdzekļus banku sektora stabilitātes nodrošināšanā. Grivnas kurss šobrīd ir zemākais pēdējo četru gadu laikā.
Valsts vicepremjere Eiropas un transatlantiskās integrācijas jautājumos Olga Stefanišina žurnālistiem norādījusi, ka arī situācijas pasliktināšana bez tieša militāra uzbrukuma uzskatāma par daļu no Krievijas plāna graut Ukrainas ekonomiku un finanšu stabilitāti.
Tiesa, vienlaikus lejup slīd arī rublis Krievijā un Krievijas uzņēmumu akciju kursi biržās.
