“Nav taisnība, ka iedzīvotājiem paliks kabatā vairāk naudas,” skaidro Sprindžuks 0
“Nav taisnība, ka iedzīvotājiem paliks kabatā vairāk naudas. Ja mēs saskaitām visus, kas kuri pielikts, es neminēšu akcīzes nodokļus, auto reģistrācijas un tā tālāk, nekas cilvēkam vairāk nepaliek, bet fakts ir fakts, šī iegrābšanās otrajā pensijā līmenī nozīmē cilvēkam ļoti konkrētu lietu, TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” stāsta Māris Sprindžuks, Saeimas deputāts (AP).
Pie tās pašas algas, kas viņam bija pagājušajā gadā, nākamgad viņa iemaksas samazināsies par kādiem 14 %.
Otra lieta – jā, cilvēki saprot, labi, mani pensija neaugs tik strauji, es varētu rosīties pats kaut ko darīt, ieguldīt resursus, ja vēl kādam viņi ir palikuši, bet nē, arī kapitāla pieaugums Latvijā būs tagad augstākais Baltijā, tad tie būs 25,5 %.
“Lai kur tu ieguldītu, valsts paņems dārgāko sadaļu. Atkal mēs esam nekonkurētspējīgi. Pie tam brīdī, kad mēs gribētu, ka cilvēki uzdrīkstas, ņem kredītus, investē, rosās, tiek darīts viss, lai to nepieļautu,” viņš saka.
Jau ziņots, ka Vislielākās pensijas – virs 2000 eiro mēnesī – vēlas saņemt 20% Rīgā un 18% Pierīgā dzīvojošie, aģentūru LETA informēja “Luminor Bank” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.
Tam seko Kurzemē (14%) un Vidzemē dzīvojošie (13%), savukārt Zemgalē un Latgalē aptaujāto īpatsvars, kuri vēlētos vecumdienās saņemt 2000 eiro lielu pensiju, ir zemāks – attiecīgi 10% un 7%.
Lai gan tieši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji visbiežāk vēlētos saņemt 2000 eiro lielu pensiju, raugoties uz iedzīvotāju vēlmēm kopumā, lielākais respondentu īpatsvars Latvijas reģionos, lai nodrošinātu finansiāli ērtas vecumdienas, vēlētos pensiju apmērā no 1200 līdz 2000 eiro – šādu atbildi sniegusi gandrīz puse aptaujāto iedzīvotāju.
Kā norāda “Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, šādi rezultāti skaidrojami ar dzīves dārdzības atšķirībām dažādos Latvijas reģionos, kas arī bieži vien ietekmē to, cik lielu pensiju iedzīvotāji vēlētos saņemt, lai vecumdienās justos finansiāli ērti un droši.
Iedzīvotāju ienākumi, kā arī regulārie izdevumi par precēm un pakalpojumiem ir atšķirīgi, un bieži vien tieši lielās pilsētās dzīves dārdzības līmenis ir augstāks. Tomēr jāņem vērā, ka Rīgā un Pierīgā dzīvojošo norādītais vēlamais pensijas apjoms ir krietni lielāks par vidējo atalgojumu galvaspilsētā – pērn tas bija 1706 eiro, norāda Krūmiņš.
Eksperts atgādina, ka kvalitatīvu dzīves līmeni vecumdienās iespējams nodrošināt, ja pensijas apmērs sasniedz 70-80% no pirmspensijas ienākumiem. Šī brīža situācija Latvijā diemžēl ir citādāka – šobrīd šis rādītājs ir 52,8%, taču prognozējams, ka 2050.gadā tas varētu kristies pat zem 30%.
“Luminor Bank” aptauja Latvijā veikta 2024.gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
