“Nav tāda jēdziena – drošs iedegums!” Raimonds Karls par melanomu 5
“Pagaidām par atlikto un kavēto dermatologa apmeklējumu negatīvo ietekmi vēl grūti spriest, bet tāda noteikti būs, “atvilnis” nāks. Un mums būs jārēķinās ar tā radītajām sekām, jo melanomas kontekstā ir trīs svarīgi aspekti – profilakse, agrīna diagnostika un efektīva terapija.
Turklāt melanoma jau “neierodas” tikai pavasarī vai vasarā, tā var “pieklauvēt” oktobrī, novembrī, Ziemassvētkos vai Valentīna dienā,” uzsver dermatologs Raimonds Karls, kurš jau gadiem neatlaidīgi un mērķtiecīgi rūpējas par to, lai uzlabotos mūsu sabiedrības izpratne par melanomu kā ļoti bīstamu un viltīgu ādas ļaundabīga audzēja formu.
Melanoma Latvijā – salīdzinoši neliela saslimstība, bet augsta mirstība
“Situāciju es salīdzinu ar aviokatastrofu, kas nekad nenotiek tikai viena iemesla dēļ –vienmēr “nostrādā” vairāku faktoru kopums,” saka R. Karls.
Viens no iemesliem, pēc ārsta domām, ir vēsturisks(to pierāda arī starptautiski nozīmīgi pētījumi), ka Austrumeiropas valstīs, t.sk. Latvijā, veselības aprūpes sistēmas ietvaros ādas audzēji zināmu laiku bija atstāti novārtā. Uz dermatologiem tie it kā neattiecās, bet onkologi tos neizvirzīja kā prioritāti – kādas tur “pumpas”, ja ir lielie plaušu, kuņģa audzēji.
Otrkārt, mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamības trūkums – Latvija ļoti ilgu laiku visās zinātniskajāspublikācijasun starptautiskos pasākumos tika iezīmēta kā melnais punktsEiropas kartē, kur pacienti netiek ārstēti ar mūsdienīgām metodēm –imūnterpiju, mērķterapiju, kas tagad, par laimi, ir mainījies.
Treškārt, pašu Latvijas iedzīvotāju attieksme – nepietiekamā veselības pratība un melanomas risku apzināšanās, sauļošanās nozīmīguma pārvērtēšana.
Nav tāda jēdziena – drošs iedegums
Lielākā daļa no mums dzīvo ilūzijās, ka saule ir tik ļoti vajadzīga, ka D vitamīna mums ļoti trūkst. Taču jāsaprot – nosauļotā ādā D vitamīns neuzkrājas, iedegums nav D vitamīna līmeņa atspoguļojums. Ādā sintezējas tikai šī vitamīna “neaktīvais priekšvēstnesis” – lai sintezētos aktīvās tā formas, nepieciešamaarī aknās un nierēs noritošo bioķīmisko procesu iesaiste. Iedegums ir tikai ādas aizsargreakcija – gluži tāpatkā sabiezējusi pēdu āda ir rezultāts tam, ka staigājam ar basām kājām.
R. Karls: “Nav tāda jēdziena “drošs iedegums” – katru reizi, izejot saulē, UV starojums akumulējas. Ko es saku pacientiem: šodien – saule, rīt – kosmetologs, jo jāatbrīvojas no pigmentiem, aizparīt – plastiskais ķirurgs, jo “jāaizvāc” krunciņas un citi negludumi. Un šīs ķēdītes galā ir dakteris Karls un visbeidzot – onkologa kabinets.
Bēdīgākais, ka liela daļa cilvēku ieņem strausa pozu – mani melanoma neskars, mani tā nevar skart tāpēc, ka nevar skart. Bet mēs lielāka daļa esam gaišādaini, mums visiem kaut reizi dzīvē ir bijis vismaz viens saules apdegums, tāpat daudzi esam pagrēkojuši arī solārijos, un tā tie faktori, mums pašiem nemanot, sakrājas.
Turklāt daudzi saules ietekmi attiecina tikai uz tiem brīžiem, kad sauļojamies, bet ir taču vēl tas laiks, kad saulē strādājam vai nodarbojamies ar kādiem vaļaspriekiem.”
Pie dermatologa – iesākumā vismaz vienu reizi
Ārsts ir novērojis, ka pirmais dermatologa apmeklējums nereti notiek situācijās, kad cilvēki personīgi un emocionāli saskārušies ar kolēģu, radinieku bēdīgajām melanomas pieredzēm. Šādos gadījumos bailes un satraukums par savu veselību ir dzinulis, kas neatliekami atved uz speciālista kabinetu.
Dermatologs Karls tomēr uzskata, ka nevajadzētu gaidīt šādus “pamudinājumus” un ikvienam cilvēkam būtu vēlams aiziet pie dermatologa vismaz vienu reizi pat bez īpašām sūdzībām – izrunāties, noskaidrot savu ādas ļaundabīgo veidojumu potenciālo risku, saņemt rekomendācijas un vienoties par tālāko rīcības jeb “ādas pieskatīšanas” algoritmu – ārsta apskašu un pašpārbaužu regularitāti, ādas stāvoklim atbilstošas aprūpes un kontroles iekļaušanu individuālajā veselības protokolā.
Kā efektīvu instrumentu ārsts min “ādas pases” – ādas virsma vispirms tiek nofotografēta, lai pēc tam būtu iespējams objektīvi salīdzināt un redzēt, vai kāds veidojums ir parādījies no jauna, vai esošie veidojumi mainījušies.Turklāt šo ādas veidojumu kontroli dinamikā var veikt cilvēks pats – mājas pārbaudīt, konstatēt, tomēr vienmēr atceroties, ka mūsdienīga ādas izmaiņu diagnostika nozīmē instrumentālu metožu izmantojumu, nevis “virspusēju” apskati.
Pašpārbaudes –arī svarīgas
Ar ko sākt? Pavasarī pirms un rudenī pēc aktīvās saules sezonas rūpīgi pārbaudīt ādas virsmu. To iespējams izdarīt pēc dušas “pašrocīgi” vai arī palūgt partnerim – kā daļu no seksuālas rotaļas vai pēcmiega nesteidzīgas laiskošanās. Starp citu, visbiezāk melanomu pirmie pamana tieši radinieki, dzīvesdraugi: sievietes – vīriešiem uz muguras, vīrieši – sievietēm uz kājām.
“Āda ir tiešās izmeklēšanas orgāns – melanoma dod pamanāmas zīmes jeb signālus, mēs tikai tos laicīgi neatpazīstam. Lai ieraudzītu izmaiņas jau pašā sākumā, vienkārši jābūt vērīgākai un kritiskākai attieksmei,” ir pārliecināts dermatologs Karls.
Astoņdesmito gadu vidū vienkāršais melanomas atpazīšanas algoritms ABCDE (asimetrija, neskaidras robežas, nenoteikta krāsa, diametrs) bija liels sasniegums, bet mūsdienās sekošana tam uzskatāma par vienu no novēloti atklātas melanomas iemesliem. Šie kritēriji ir visai subjektīvi un melanomas attīstības specifikai neatbilstoši, tāpēc ārsts pašdiagnostikā iesaka izmantot sekojošus principus: 1/ jauns veidojums; 2/ mainījies veidojums.
Melanoma – kāpēc tik viltīga un bīstama?
Dermatologs Karls medicīniski komplicētus procesus spēj izskaidrot vienkārši un saprotami: ”Melanomas gadījumāšūnās notiek vairākas mutācijas jeb viltīgas izmaiņas, kā rezultātā tās iegūst jaunas īpašības. Viena no tām– izmainītāsmelanomas šūnas uz savas virsmas izveido īpašus receptorus, kuru dēļ imūnā sistēma tāsneatpazīst kā bīstamas vai svešas.
Šī iemesla dēļ organisms normāli un ierasti (ar alerģisku vai imūnreakciju) uz to klātbūtni nereaģē – ļaundabīgās šūnas it kā nav “redzamas”. Otrkārt, tiek izmainītašūnu savstarpējā saistība – top izjaukti šūnas savienojošie olbaltumu pavedieni, tāpēc tās var viegli un brīvi pārvietoties– nonākt limfvadā, pēc tam – limfmezglos.
Ja limfmezgli nespēj veikt savu uzdevumu un šo šūnu tālāko kustību aizkavēt, tāsaizceļo līdz plaušām, aknām, smadzenēm, veidojot tur metastāzes. Un tas jau diemžēl ir pavisam cits stāstsnekā lokāla melanoma.”
Melanoma – tagad arī Latvijā hroniska vadāma slimība
Ļoti būtiski, ka mūsu valstī šobrīd pēc melanomas ārstēšanas pirmā posma – ķirurģiskas iejaukšanās, kuras laikā audzējs tiek izoperēts, pacientiem ar slimību vēlīnākajās jeb metastātiskajās stadijās ir pieejama efektīva un moderna ārstēšana – melanoma no savā ziņā letālas slimības ir pārvērsta par hronisku slimību. Pacienti ar noteiktu intervālu saņem terapiju, un viņu melanoma tiek kontrolēta.
Tas tiešām ir nozīmīgs valsts ieguldījums– atvēlēt nopietnus līdzekļus melanomas pacientu terapijai ar jaunākās paaudzes medikamentiem, rūpēm par viņu dzīvību.
“Ja šobrīd skatāmies uz saslimstības un mirstības līknēm, tad, saslimstības līknei pieaugot, kas noticis, pateicoties uzlabotai diagnostikai, ir cerības sagaidīt, ka mirstības līkne samazināsies.
Un tas, protams, pateicoties šai efektīvajai adjuvantajai jeb pēcoperācijas terapijai – imūnās un mērķterapijas medikamentiem, kas 3.stadijas audzēja gadījumā pacientiemdaudzos gadījumos ļauj veiksmīgi apturēt vēža progresiju,” ir pārliecināts dakteris Karls.
