“Nav smadzeņu projektētājiem, tad brūk virsū šoferiem, no kuriem var iekasēt soda naudu!” Autoskolas pasniedzējs atklāj, ka Rīgā ir nepareizi uzbūvēti apļi
0
Kāda rīdziniece sociālajos tīklos dalījusies ar mūžseno jautājumu – kā pareizi izbraukt apli, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem? Šis jautājums atklājis lielāku un grūtāk atrisināmu problēmu uz mūsu ceļiem.
Nesaprotu – kāda x pēc ļauži paši uztaisa sastrēgumus aplī (piem., Lubānas) braucot pa pirmo joslu, lai izbrauktu 3 izejā??? Apgaismojiet! Un vai @Valsts_policija nevarētu kàdu preventīvo apmācības pasākumu tur izveikt, piemēram? ZB jau
— Ilze Šikore (@vanadziene) December 16, 2024
“Ja autovadītājs nav pārliecināts, ka pirms izbraukšanas no apļa viņam būs iespēja pārkārtoties malējā labajā joslā, tad viņš neiebrauc tālākās apļa joslās, bet prātīgi brauc pa malējo labās puses joslu, lai no apļa izbrauktu droši! Projektējot apli, tas ir jāņem vērā un jāveido brauktuves, kas atrodas blakus aplim, ja autovadītājam būtu jānogriežas pirmajā izbrauktuvē pēc iebraukšanas aplī. Ja tā, tad redzam, ka Talsos, Kuldīgā, lielā daļā Rīgas apļos visa kustība aplī ir projektēta un uzbūvēta pilnīgi aplam! Pat autovadītāju eksāmenu pieņemšanas pilsētā Talsos ir viens aplis, kur jaunos autovadītājus tajā māca braukt tā, cik aplam aplis ir uzbūvēts!” skaidro autoskolas pasniedzējs, docents Ēriks Griģis.
Kuldīgā tirgus aplis ir tik aplams, ka ne kravas, ne autobuss bez grūtībām to neizbrauks, un gājēju plūsma nav saskaņota ar izbraukšanu no apļa, kas sastrēgumstundās mazpilsētā liek šo bīstamo satiksmes mezglu apbraukt pa citu ceļu!
Rīgā ir nepareizi izbūvētas gājēju pārejas, stabi ieskrūvēti ielās, apļi, kas rada stresu autovadītājos, joslas, kas neatbilst satiksmes intensitātei, tāpēc transportlīdzekļu vadītājiem pareizi braukt būtu braukt droši, rūpējoties par to, lai aplamā satiksmes infrastruktūrā nenodarītu zaudējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un aizsargātu sevi pašu!
Ja attēlā aplī vienlaicīgi paredzēts iebraukt no divām joslām, tad no otrās joslas iebraukšana aplī notiks arī otrajā joslā, pa kuru jau brauc kārtīgais un pareizais autovadītājs, kā projektētāji to gribēja panākt. Bet aplī iebraucot uzreiz izbraukt otrajā joslā vienkārši ir laimīgs gadījums, ja citi kārtīgi pa to brauks! Tikt trešajā joslā, sauksies agresīva braukšana! Jo trešā josla bija jāveido kā blakus josla aplim uz pirmo izbrauktuvi katrai iebrauktuvei atsevišķi. Pie intensīvas satiksmes, kā pie Dreiliņiem, aplim ārpusē bija jāprojektē pat divas papildus joslas!
Nav smadzeņu projektētājiem, brūkam virsū vienīgajiem, kas neprot braukt un no kuriem var pieprasīt soda naudas!
Tas ir, projektējot satiksmes mezglus, jāsamazina cik iespējams konflikta punkti gan transporta savstarpējām plūsmām, gan transporta un gājēju plūsmām.
Vienīgais aplis, ko nevar saukt par krustojumu ar lokveida kustību tajā, ar trīs braukšanas joslām tajā ir Mūkusalas “aplis”!
“Ja vadītājam jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju, tad kā viņš tiks līdz krustojumam, kurā pa labi jānogriežas no šīs joslas. Tas ir piemērs tam, ka likumdevējs gribēja būt pārgudrs satiksmes uzlabošanā, bet patiesībā izgudroja veidu, kā sodīt vadītājus, kas laikus ieņēma A joslu, lai krustojumā nevis blakusteritorijā nogriestos pa labi!” Griģis stāsta.
