“Nav slimu cilvēku. Ir simptomi, kas neļauj pilnvērtīgi rīkoties” 0
Autore: Līga Zītara
Feldšere un Austrumu medicīnas speciāliste un Scenar terapeite DZIRKSTĪTE SIETIŅA-PETKŪNA jau no bērnības saskārās ar medicīnu, vērojot mammas draudzenes veterinārās ārstes darbu. Līdzās tam vecāki deva savu artavu alternatīvajā medicīnā, – šīs zināšanas viņi guva no Dzirkstītes vecmāmiņas (tēva mātes), kura bija pūšļotāja, kā toreiz sauca dziedniekus. “Reiz govij tesmenī iedzēla čūska,” atceras Dzirkstīte, “vecmamma dzīvoja diezgan tālu, tāpēc tētis un es devāmies pie viņas ar motociklu, lai apvārdotu ziepes. Vecmamma apvārdoja (viņai bija īpaša vārdu grāmatiņa). Ar apvārdotajām ziepēm mamma nomazgāja tesmeni, un viss bija kārtībā. Toreiz klusībā vēlējos, lai būtu vairāk tādu cilvēku kā vecmāmiņa, kura spēj citiem palīdzēt. Un šī vēlēšanās ir piepildījusies, jo tagad ir daudz dziednieku,” stāsta Dzirkstīte.
“Bērnībā daudz lūdzu Dieviņu. Viņš mani uzklausīja un daudzas lūgšanas piepildīja.”Tā radās pieredze un savs skatījums, kā palīdzēt ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, taču tuvāki bija cilvēki. Zinātkāre auga, vērojot vecmāmiņu, kurai bija audzējs. Ar tautas medicīnu par spīti smagajai slimībai viņa nodzīvoja ilgu mūžu. Tā Dzirkstīte nonāca līdz feldšera profesijai un kļuva par ārstu, kurš var palīdzēt visiem. Gūtās zināšanas pavēra plašākas iespējas dot cilvēkiem veselību, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu.
Dzirkstīte uzskata, ka toreiz izvēlējās pareizi. “Dievs tos cilvēkus, kurus mīl, apvelta ar dažādiem talantiem. Es neapstājos pie kaut kā viena. Man ir daudz Dieva dotu talantu, kurus izmantoju savā ikdienā, taču primārais un vajadzīgais ir veselība,” uzsver Dzirkstīte. “Statistika un mana pieredze rāda, ka tā kļūst aizvien sliktāka. Labi, ka esmu apguvusi tradicionālās medicīnas zināšanas, kas palīdz labāk izprast un atgriezt cilvēkam dārgāko – veselību.”
Paralēli Dzirkstīte apmeklēja dažādus kursus, mācoties gan masiera, gan skaistumkopšanas speciālista iemaņas un nelaižot garām nevienu zināšanu papildināšanas iespēju. “Sākumā strādāju veco ļaužu pansionātā un sapratu, ka man vajadzīgas kustības, jo kustībā ir dzīvība. Tāpēc pievērsos vingrošanai, kas nesa prieku ne tikai man, bet arī pansionāta iemītniekiem. Pamazām nonācu pie ārstnieciskās vingrošanas, kas cilvēkiem deva ne tikai pozitīvas emocijas un sirdsmieru, bet arī atgrieza viņus normālā dzīves ritmā. Katra diena, kad vingrojām, kļuva īpaša, jo sniedza šiem cilvēkiem to, kas bija vispiemērotākais,” stāsta Dzirkstīte.
“Visbeidzot iepazinu piecus dabas elementus, izzināju apstākļus un emocijas, kas ietekmē mūsu veselību. Tā visa pamati meklējami Austrumu medicīnā. Nodarbībās izmantoju ne tikai vingrojumus, bet arī citu tautu deju elementus. Sāku vadīt ārstnieciskās vingrošanas nodarbības ne tikai senioriem, bet arī bērniem un jauniem cilvēkiem Ogres kultūras centrā un savā darba vietā – Veselības centrā “OGRE”,” stāsta pieredzējusī feldšerīte.
Strādājot veselības centrā, Dzirkstīte var likt lietā, radoši apvienojot, gan tradicionālās, gan alternatīvās medicīnas zināšanas. Dzirkstīte uzskata, ka tās abas ir kā nešķiramas māsas, kuras palīdz ātrāk tikt pie vēlamā rezultāta. “Jo vairāk mācos, jo vairāk apjaušu, ka vēl zinu ļoti maz, un tas mani stimulē tiekties pēc jaunām zināšanām,” rezumē sarunu biedre.
Interesanti, ka viss darbā nepieciešamais pie viņas it kā atnāk pats no sevis. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kolēģe uzdāvinājusi grāmatu “Punktu masāža”, jo zināja, ka Dzirkstīte kursos apguvusi vairākas masāžas tehnikas un turpina interesēties par šo dziedināšanas virzienu. Viss ir savstarpēji saistīts. Daudz kas no tā, ko uzzinājusi šajā grāmatā par Mēness ritmu maiņas ietekmi uz laika apstākļiem un cilvēku emocijām, vēlāk atbalsojies Scenarterapijā. Viņa atceras, kā nonākusi līdz tai. Reiz piezvanījusi draudzene un stāstījusi par Scenar terapijas seansu, kas viņai palīdzējis, tāpēc pieteikusies uz semināru. Tā kā iegadījušās brīvas dienas, Dzirkstīte arī pati izlēmusi šo semināru apmeklēt. Nebija nekādu šaubu, ka tiks iegūtas noderīgas zināšanas, jo pirms tam viņa izlasīja internetā visu, ko varēja atrast. Tagad, strādājot ar Scenar iekārtām, rezultāts sasniedzams daudz ātrāk, tāpēc katram klientam var veltīt vairāk laika
Ja cilvēks īsteno savu dzīves mērķi strādāt profesijā, kuru mīl, tad viņš ir gandarīts un laimīgs. Un Dzirkstīte tāda ir. “Šajā darbā es daru to, kas man patīk un sagādā prieku. Vēl jo vairāk, ja tas cilvēkiem palīdz. Es smeļos dievišķu enerģiju, jo Dievs vada mani visās lietās. Mans darbs ir kā grāmata, ko lasu. Savus apmeklētājus saucu par klientiem, nevis pacientiem. Pacients ir slims cilvēks, bet klients ir cilvēks, kas atnācis pie manis pēc palīdzības. Nav slimu cilvēku. Ir simptomu kopums, kas neļauj pilnvērtīgi darīt lietas,” stāsta Dzirkstīte. “Redzot cilvēku, man ir skaidrs, kā viņam palīdzēt. Strādājam, tad gaidu rezultātus pēc pirmās procedūras, lai precizētu ārstēšanas tālāko gaitu. Procedūras ir dažādas, un katra nes ko savu atkarībā no tā, kas cilvēkam nepieciešams, lai sakārtotu viņa veselību. Kā piemēru var minēt vienu procedūru, kas sastāv no 3 daļām. Pirmā parasti ir cilvēka iezemēšana. To parasti daru ar vienu no spēcīgākajiem dabas elementiem – ūdeni –, jo bez tā nav dzīvības. Otrā – dzīvības enerģijas un harmonijas atgriešana cilvēka miesā, garā, dvēselē. Trešā – mentālās jeb emociju harmonijas radīšana un fobiju likvidēšana.” Dzirkstītes ikdienā ir daudz interesantu gadījumu, jo cilvēki nāk ne tikai ar veselības, bet arī ar sadzīviskām problēmām. Piemēram, ja kāds pāris ilgi netiek pie bērniņa vai arī cilvēkam nav otras pusītes, tad arī šādu problēmu Dzirkstīte var atrisināt.
Tici, meitiņ, labajam
“Kad bērnībā savai vecmāmiņai jautāju, kam ticēt, viņa atbildēja: “Tici, meitiņ, labajam,”” atceras Dzirkstīte. “Tā es arī daru: es ticu un lūdzos šim labajam, un tas piepilda mani, un tad es varu šo piepildījumu dot citiem, jo ticībā ir spēks. Nav obligāti jāiet uz baznīcu un jākrīt ceļos, lai lūgtos un ticētu, un nav sava ticība jāuzspiež citiem. Mēs katrs atnākam savā laikā un ar savu dzīves izpratni. Es līdz labā izpratnei nonācu jau pusaudzes gados, bet cits to neatrod līdz sirmam vecumam. Ticiet, mīliet un piedodiet, tad jūs atalgos, jo mīlestība un ticība labajam dara brīnumus! Palīdzēt cilvēkiem ir mans ceļš,” uzsver dzīves patieso vērtību zinātāja.
“Lai savā darbā dotu citiem un saprastu viņu sāpi, pašam jāiziet sava dzīves skola ar tās kritumiem un cēlumiem, jo bez tās es nebūtu tā, kas esmu, un nesaņemtu to, ko saņemu,” turpina Dzirkstīte. “Mana dzīve nav bijusi rožu lauks, tajā ir bijis viss, ko vien cilvēks var piedzīvot.
Varbūt tieši tāpēc Dievs mani ir atalgojis saskatīt to, ko citi neredz, sajust to, ko citi nejūt, mīlēt to, kas tevi nemīl, pieņemt ikvienu tādu, kāds viņš ir, nolaisties līdz zemei un sajust cilvēka sāpi, ciešanas. Manuprāt, visās jomās “laimīgs” cilvēks nevar radīt brīnumu, uzrakstīt grāmatu vai no sirds palīdzēt,” pārliecināta dakterīte.
Savu profesiju Dzirkstīte izvēlējās, lai varētu ārstēt cilvēkus, bet viņas dotības spēj palīdzēt arī tiem, kam nepieciešams kāds cits padoms. Šis ar mīlestību darītais darbs sniedz viņai gandarījumu un gaismu dvēselei. Un gan jau kāds stariņš no šīs dvēseles gaismas kā vērtīga atskārsme apspīd arī katru no mums – viņas klientus, kolēģus, ģimenes locekļus, visus ikdienā sastaptos cilvēkus. Cerams, arī jūs, lasītāji.
Raksts no “Ezotērikas gadagrāmatas 2015”
