Nav skolu direktori tādi dēmoni: Aptauja par “lojalitātes grozījumiem” 0
Romans Alijevs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors un filozofijas skolotājs: “Iecerētie grozījumi ir ļoti miglaini, tāpēc pagaidām man nav saprotams, kāda dziļā doma tajos ielikta. Grūti saprast, pret ko tieši ar šiem likuma grozījumiem grib cīnīties. Domāju, ka likumi jāraksta detalizēti un skaidrā valodā. Ja ir kāda problēma, kas jārisina, tad vispirms vajadzētu par to diskutēt. Vajag apaļo galdu, ekspertu viedokļus un izlemt, kāds ir pareizais risinājums. Ja eksperti secina, ka bez likuma izmaiņām neiztikt, tad vēl kārtīgi jāapdomā formulējumi. Katrā ziņā manis vadītajā skolā mēs esam lojāli pedagogi, pildām likumus, piedalījāmies bilingvālās izglītības izstrādē. Jāpiebilst, ka kolēģus Klasiskajā ģimnāzijā gaidāmie likuma grozījumi ne pārāk uztrauc. Viņi ir aizņemti strādājot.”
Baiba Zeiļaka, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas latviešu valodas skolotāja: “Nekad neesmu satikusi nelojālus skolotājus, tāpēc man nav skaidrs, kāpēc vajadzīgi šādi grozījumi likumā. Interesanti, kā šī skolotāju lojalitāte tiks mērīta. Un vai to vispār varēs izmērīt? Manā ieskatā lojalitāte ir diezgan plūstošs jēdziens. Kas vienam šķiet pieņemams attieksmē pret valsti, citam tāds nav. Es saprotu, ka ir bijis kāds gadījums, kas licis ministrijai izstrādāt šādus likuma grozījumus, taču vai tad viena gadījuma dēļ jāmaina likums? Turklāt ar likuma grozījumiem šā cilvēka rīcību jau vairs nenovērsīs. Pieļauju, ka to saprot arī ministrijā un šos grozījumus likumā grib pieņemt tikai ķeksīša pēc. Lai būtu izrādījuši kādu aktivitāti. Taču prātīgāk būtu, ja ministrija meklētu citus veidus, kā stiprināt patriotismu skolā, kā uzlabot Latvijas vēstures mācīšanas kvalitāti. Veidu, kādā runāju ar skolēniem, šie likuma grozījumi diez vai mainīs. Tāpat kā to nemainīja tā sauktie tikumības grozījumi Izglītības likumā.”
Maira Laure, Kalsnavas pamatskolas vēstures skolotāja: “Sākumā, kad redzēju sašutumu masu saziņas līdzekļos, es arī domāju, ka nezin kāpēc tādus grozījumus vajag. Taču pēc tam dzirdēju, ko saka izglītības ministrs. Sapratu, ka ne Izglītības kvalitātes valsts dienests, ne drošības dienesti netiek galā ar tiem, kas ir nelojāli, ka nav panta, pēc kā viņus atlaist. Redzēju televīzijā privātskolu “Innova”, kur visi uzraksti krieviski. Tad sāku domāt, ka nav par ko sašust. Tagad esmu neizpratnē, ka tieši latvieši bļauj. Par ko bļaut? Ja gribam kaut simts gadus vēl palikt latvieši šajā pasaulē, kur mazās tautas asimilē, kaut kas ir jādara. Nevar būt tā, ka Latvijā joprojām kādā skolā krievu valoda pirmajā vietā. Domāju, ka nav pamata baidīties, ka direktori kādu atlaidīs nepamatoti. Nav direktori tādi dēmoni. Un arī lojalitāte nav nemaz tik neizmērāma. Ja skolā netiek lietota latviešu valoda, ja skolotājs pats atzīst, ka nav lojāls, tad taču viss ir skaidrs. Gan jau radīsies vēl kādi kritēriji. Katrā ziņā Kārlis Šadurskis ir vienīgais ministrs, kurš uzdrošinās kaut ko darīt. Tā bija ar bilingvālās izglītības ieviešanu, un tā ir tagad.”
Solvita Melne, Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja: “Domāju, ka šādi grozījumi Izglītības likumā nav nepieciešami. Tie būtu pārsteidzīgi, un to ietekme uz skolotāju darbu varētu būt negatīva. Cilvēki var sākt baidīties brīvi paust savas domas, viņu vārda un domas brīvība tiktu ierobežota. Jau tikumības grozījumi bija uz to vērsti. Par laimi, mums skolā ir sakarīgi bērni un vecāki, tāpēc nav bijusi tāda situācija, ka man kāds izteiktu pārmetumus par to, ka stundās runāts kas netikumīgs. Bet būtībā vecāki tagad varētu iejaukties un stāstīt skolotājam, kā būtu jāstrādā. Katrā ziņā neesmu sastapusi kolēģus, kas būtu nelojāli. Gluži otrādi – esam valsts patrioti.”
UZZIŅA
* Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paudis, ka šobrīd valstij nav instrumentu, kā panākt, lai skolās nestrādātu valstij nelojālas personas, tāpēc ministrija izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā, kas liks skolu direktoriem pārtraukt darba attiecības ar pedagogu, kurš nav lojāls Latvijai vai neaudzina skolēnus kā Latvijas patriotus. Pagājušajā nedēļā valdība šos grozījums atbalstīja. Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās jāapstiprina Saeimai.
* Pēc grozījumiem, ja pats skolas direktors tiks atzīts par nelojālu vai Izglītības kvalitātes valsts dienests viņa darbu atzīs par neapmierinošu, skolas dibinātājam (visbiežāk pašvaldībai) būs jāatlaiž direktors.
