LSA: Nav pieļaujams, ka pēc 17 gadu Latvijas lauksaimnieku turēšanas “bada” maizē tāda situācija vēl turpinātos 0
Lauksaimniecības statūtsabiedrības asociācijas (LSA) dalīborganizāciju ieņēmumi no produkcijas un pakalpojumu realizācijas pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir samazinājušies par 10%, piektdien LSA kopsapulcē teica asociācijas padomnieks un eksperts Jūlijs Beļavnieks.
Viņš teica, ka, izvērtējot saimniecību iesniegto informāciju, dažādu objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ LSA dalīborganizācijas pagājušo gadu nevar uzskatīt par veiksmīgu.
Pēc viņa teiktā, augkopības nozari ietekmēja 2017.gada pārmitrais rudens, kā rezultātā tika traucēta ziemāju kultūru sēja, apsētajām ziemas kviešu un rudens platībām samazinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4100 hektāriem.
Savukārt, vasarāju graudaugu kultūru ražu ietekmēja aizvadītā gada netipiski sausais pavasaris un karstā vasara.
Tāpēc graudu kopievākums saimniecībās pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 36 200 tonnu jeb 30,6%, bet visu graudaugu kultūru ražība samazinājās par nepilniem 16 centneriem no hektāra.
Savukārt otru lielāko nozari – piena ražošanu, pēc viņa teiktā, negatīvi ietekmēja piena iepircēju rīcība, gada laikā samazinot piena iepirkuma cenu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 24,3 eiro tonnā, bet kopsummā vairāk nekā par 2,8 miljoniem eiro.
Tādēļ LSA dalīborganizācijas, kas iepriekšējos gados palielināja slaucamo govju skaitu un piena ražošanas apmērus, 2018.gadā tos ir samazinājušas.
“Rezultātā LSA dalīborganizāciju ieņēmumi no produkcijas un pakalpojumu realizācijas pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājušies par 10,8 miljoniem eiro jeb 10%,” teica Beļavnieks, piebilstot, ka rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumi un atsevišķos gadījumos arī valsts budžeta subsīdiju.
Tāpat viņš teica, ka uz LSA dalīborganizācijām nopietnu finansiālu ietekmi atstāj nodokļu slogs.
2018.gadā LSA dalīborganizācijas valsts budžetā ir iemaksājušas 14,2 miljonus eiro, bet subsīdiju un ES atbalsta maksājumu veidā, neskaitot atbalstu par investīciju projektiem, saņēmušas 13,9 miljonus eiro, kas ir praktiski tikpat, cik samaksāts nodokļos.
“Nodokļu slodzi labi raksturo vidēji mēnesī uz vienu strādājošo samaksātie 447 eiro, nerēķinot saimniecību samaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpību,” sacīja Beļavnieks, piebilstot, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, šajā kontekstā ir nekorekta publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka lielās saimniecības it kā nepelnīti saņem atbalsta maksājumus.
Viņš uzsvēra, ka viena no nopietnākajām problēmām nozarē turpmāk saistītas ar prasībām lauksaimniecībā būtiski samazināt gāzu emisijas, kā samazinājuma bāzes gadu paredzot 2005.gadu.
Tādējādi vecajās ES dalībvalstīs sējumu platības, mājdzīvnieku skaits pa gadiem būtiski neatšķiras, bet Latvijai laikā pēc 1990.gada rādītāji samazinājušies.
“Nav pieļaujams, ka aplamas, formālas metodikas dēļ Latvijai būtu vēl jāsamazina jau tā salīdzinoši zemais ražošanas potenciāls,” viņš teica.
Beļavnieks aicināja, lai sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par Latvijai būtiskām problēmām, ieskaitot gāzu emisijas un platībmaksājumus, iesaistītos ne tikai Zemkopības ministrijas (ZM) darbinieki, bet arī valsts augstākās amatpersonas.
“Nav pieļaujams, ka pēc 17 gadu Latvijas lauksaimnieku turēšanas “bada” maizē tāda situācija turpinātos vēl septiņus gadus, tas ir visu nākamo plānošanas periodu,” viņš teica.
LSA uzdevums ir koordinēt statūtsabiedrību savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvībai un to pārstāvēšanai valsts varas un pārvaldes institūcijās.
