Valstspilsētu un novadu apvienošanu pārceļ uz 2029. gadu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nepilnus astoņus gadus līdz 2029. gada pašvaldību vēlēšanām, pēc kurām paredzēta valstspilsētu un tām piegulošo novadu apvienošana, Augšdaugavas un Jelgavas novadā nebūs attīstības centru. Saeima noraidīja koalīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu noteikt jaunus attīstības centrus novados, kuros to nav.
Tas dotu iespēju izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru Jelgavas un Augšdaugavas novada izveidošana ir atzīta par neatbilstošu Satversmei, jo tajos nav centru. Vienlaikus tā būtu iespēja izvairīties no valstspilsētu un tām piegulošo novadu apvienošanas.
Taču, otrajā lasījumā pieņemot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeima ceturtdien nolēma apvienot lielo pilsētu pašvaldības ar lauku novadu teritorijām, bet tas paredzēts tikai no 2029. gada, nevis 2025. gadā, kā bija plānots sākotnēji.
Līdz tam pašvaldībām uzdots kopīgi veikt vairākas funkcijas. Viens no argumentiem apvienošanās termiņa pārcelšanai ir tas, ka jaunie novadi ir tikko sākuši strādāt, veidot kopīgas institūcijas un samērot pakalpojumus.
Ziņa par to, ka pēc nepilniem četriem gadiem pašvaldības sagaida jauna reforma, var mazināt motivāciju turpināt šo procesu.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka dažās pašvaldībās šā iemesla dēļ bija grūti piesaistīt profesionālus speciālistus, ja nav skaidrības, kas notiks pēc nākamajām vēlēšanām.
J. Dombrava bija arī viens no deputātiem, kas ierosināja noteikt, ka valstspilsētas un novadi tiek apvienoti tikai 2029. gadā. To ierosināja arī Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”) un Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Savukārt koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija priekšlikumu neatbalstīja. Uldis Budriķis (JKP) uzskata, ka, atliekot apvienošanos, pēc būtības netiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums.
J. Dombrava arī atzina, ka nav skaidrības, kā Saeima varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, ja vairāk nekā septiņus gadus minētajos Augšdaugavas un Jelgavas novados nekas nemainās.
Tāpēc viņš piedāvāja kaut vai uz pārejas periodu papildināt reģionālo attīstības centru sarakstu, nosakot, ka tādi ir arī Dienvidkurzemes novada Aizputē, Augšdaugavas novada Ilūkstē, Rēzeknes novada Maltā, Jelgavas novada Ozolniekos, Ventspils novada Ugālē, kā arī Saulkrastos.
Piedāvājumu atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība, bet tas nebija pietiekami, lai priekšlikums gūtu vairākuma atbalstu. Likums vēl jāpieņem trešajā lasījumā. J. Dombrava pieļāva, ka līdz tam varētu vēl notikt diskusija par šo sarakstu.
Bija iesniegti arī citi priekšlikumi, piemēram, ka Rēzeknes novadā centrs ir Viļānos. Viktors Valainis (ZZS) aizstāvēja NA deputāta piedāvājumu, jo uzskata, ka tad vienlaikus būtu atrisināta arī Saulkrastu novada problēma – tajā, tāpat kā Varakļānu novadā, arī nav centra.
Jānis Vucāns (ZZS) arī uzskata, ka tā vismaz daļēji būtu izpildīts Satversmes tiesas dotais uzdevums.
Viņaprāt, pirms trešā lasījuma vēl ir nepieciešama diskusija, “kā ar godu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu”.
Pret NA kolēģa iniciatīvu bija JKP, kuras deputāts Jānis Butāns teica: “Attīstības centrs vai nu ir, vai nav, nevar ņemt un ar pirkstu iebakstīt kartē.” Tai ir jābūt vietai ar ekonomiskās attīstības potenciālu un pakalpojumiem.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdis J. Pūce atgādināja, ka attīstības centri ir noteikti Nacionālajā attīstības plānā, ko šī Saeima vēlreiz akceptēja. Attīstības plānošanas likumā ir noteikta kārtība, kā centri tiek vērtēti un noteikti attīstības plānošanas dokumentos.
Satversmes tiesas nolēmums paredz, ka Saeimai līdz gada beigām ir jāveic izmaiņas likumā, lai Jelgavas un Augšdaugavas novada izveidošana atbilstu reformas mērķim un kritērijiem, starp kuriem ir attīstības veicināšana ap nacionālās vai reģionālās nozīmes centru. Pretējā gadījumā no 1. janvāra Ozolnieku un Ilūkstes novada teritorijas beigs pastāvēt kā daļa no Jelgavas un Augšdaugavas novada.
