“Nav ne jausmas, kurā valstī dētas šīs olas?” Noskaidrojam, kāpēc lielvaikals slēpj preces izcelsmes valsti
0
Lielveikalos, vērīgāk aplūkojot cenu zīmes, laiku pa laikam var redzēt, ka uz dažām nav norādīta preces izcelsmas valsts – redzams vien Eiropas Savienības karogs un norāde: “Valsts – nav ziņu.” Ko tas nozīmē?
Šo tēmu aktualizējuši soctīklotāji, rakstot: “Jūs man pastāstiet, kā šitais notiek? Sak, man nav ne jausmas, kurā valstī šitās olas dētas, bet es stabili zinu, ka dētas kūtī! Nav rezona melot.”
Sazinājāmies ar “Rimi Latvia” komandu, lai noskaidrotu, kādos gadījumos uz cenas tiek likta šāda norāde un vai tā tiešām nozīmē, ka izcelsmes valsts ir nezināma.
Turpinājumā “Rimi” skaidrojums, ko sagatavoja Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.
“Ņemot vērā, ka vidēji vienā Rimi veikalā ir daudzi tūkstoši dažādu preču, mainot akcijas un pielāgojoties jaunajām likumu prasībām, var rasties cilvēciskas kļūdas. Tajā pat laikā jāizskaidro, ka diemžēl šis ir uzskatāms piemērs, kā jaunā likuma prasība norādīt izcelsmes valsti cenu zīmē dažkārt pat maldina pircēju un palielina administratīvo slogu gan mazumtirgotāja, gan valsts pusē, to visu kontrolējot.
Par to arī iepriekš esam noradījuši atbildīgajām institūcijām. Pašlaik Rimi izstrādātajā risinājumā vienā cenu zīmē tehniski nav iespējams norādīt vairāk par vienu izcelsmes valsti, savukārt olas ir tā kategorija, kur viena zīmola olu piegādē var būt iepakojumi no dažādām valstīm un arī vienā iepakojumā var būt olas no vairākām valstīm, piemēram, Latvijas un Lietuvas.
Tas nozīmē, ka veikala darbiniekam ir manuāli jāver vaļā olu iepakojumi un jāskatās olu marķējums, lai pareizi atspoguļotu izcelsmes valsti. Pašlaik strādājam pie risinājuma, lai cenu zīmēs varētu iekļaut vairākas valstis.
Valstiskā līmenī esam par jēgpilniem un pamatotiem risinājumiem, kas veicinātu vietējo patēriņu. Rimi pieredze liecina, ka vislabāk strādā pamanāmas mārketinga kampaņas, kas aicina pircējus izvēlēties vietējo, arī Rimi pēc savas iniciatīvas ik gadu iegulda vismaz 0,5 miljonus eiro vietējo ražotāju popularizēšanā un mārketingā.”
