– Streļčenokam dažādas sabiedriskās organizācijas pārmet, ka viņš neesot kompetents. Vai iestādes vadītājam ir kādas iespējas ietekmēt KNAB lietvedībā esošo lietu virzību. Reizēm viņam tiek pārmesta iejaukšanās. 8
– Korupcijas apkarošanas jomā priekšniekam ir ierobežotas pilnvaras. Izmeklēšanu veic procesa virzītājs, kas ir konkrētās lietas izmeklētājs. Operatīvajai darbībai ir savs stingrs regulējums, iestādes vadītājs uzrauga tā ievērošanu. Iestādes vadītājs nosaka operatīvās darbības galvenos virzienus un saturu. Viņš var dot organizatoriskus rīkojumus – lūgt paātrināt lietas virzību, lūgt atskaitīties par to. Bet viņš nedrīkst pateikt: “Šo lietu noliec skapī, bet šo virzi tālāk.” Praksē šādu rīcību būtu grūti īstenot, jo likumā ir skaidri noteikts, ka iestādes vadītājs ir personiski atbildīgs par operatīvās darbības veikšanas atbilstību likumam, kā arī ir stingri definēta kārtība, kādā tā veicama, un noteikti aizliegumi, kad to nedrīkst veikt.
Savukārt izmeklēšanas jautājumos viņam ir maz pilnvaru, jo par konkrētām lietām atbild izmeklētāji, un viņi ir procesuāli neatkarīgas personas, kuru darbu uzrauga vispirms izmeklētāja tiešais priekšnieks, tad uzraugošais prokurors, tikai ļoti īpašos gadījumos – iestādes vadītājs.
– Bieži redzam televīzijā maskās tērptus KNAB cilvēkus, viņi arī ir priekšnieka pakļautībā?
– Par viņiem atbild vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos, pašlaik šā amata pienākumu izpildītājs ir Jānis Roze. Pirms tam par to atbildēja atstādinātā priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Manā skatījumā, strīds starp Strīķi un Streļčenoku sākās jau ap 2012. gada vasaru – jau no tā laika bija vērojama pretdarbība iestādes vadītājam. Bija pagājis pusgads, un Streļčenoks bija sapratis, kādu viņš vēlas redzēt KNAB. Viņš sāka interesēties, kā tiek izmeklētas lietas un vestas operatīvās lietas, kā tiek apstrādāta operatīvā informācija – vai daļa informācijas tiek “izspēlēta” un daļa “pieturēta”? Viņš gribēja realizēt savu pienākumu operatīvās darbības uzraudzības jomā un saprast, no kā sastāv viņa atbildībā esošā saimniecība – tie ir elementāri jautājumi, kas jāzina iestādes vadītājam. Pamatstrīds sākās ar to, ka viņš vēlējās iegūt informāciju par lietu virzību no savas vietnieces. Tad sākās boikots Streļčenoka rīkojumiem – to nepildīšana, informācijas nesniegšana un cita pretdarbība.
