Kā alkohola nozares pārstāvji rosina mazināt žūpību? 4
Kā alkohola nozares pārstāvji rosina mazināt žūpību un veicināt veselīgu dzīvesveidu?
Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs: “Lai mazinātu alkohola patēriņu valstī, pirmais solis, manuprāt, būtu sabalansētas akcīzes nodokļa likmes piemērošana visiem alkoholiskajiem dzērieniem, balstot to uz absolūtā alkohola daudzumu produktā, nevis pieņēmuma, ka vājais alkohols (alus, sidri) ir labais alkohols, bet stiprais daudz kaitīgāks. Tas ir ļoti svarīgi, lai mazinātu alkohola patēriņu jauniešu vidū. Pētījumi liecina, ka jauniešu interese par alkoholiskajiem dzērieniem sākas tieši ar tā dēvēto vieglo alkoholu, taču jāpatur prātā, ka uz cilvēka veselību visi alkoholiskie dzērieni iedarbojas vienādi. Jau iepriekšējās Saeimas laikā tika aktualizēts jautājums ar mērķi mazināt alkohola pieejamību jauniešu vidū. Tomēr sasteigti tika ieviesta likuma norma, kas ļauj tirgot jauniešu iecienītāko dzērienu – alu – bez ierobežojumiem un atsevišķi no pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Sadalot alkoholu labajā un sliktajā, tiek veicināta arī nevienlīdzīga konkurence legālajā dzērienu apritē tā vietā, lai fokusētos uz vāji kontrolēto “pelēko” ekonomiku. Lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu Latvijā, liela nozīme ir ģimenei un audzināšanai, kā arī sabiedrības kopējai nostājai un izpratnei par veselīgu dzīvesveidu. Tas neaprobežojas tikai ar uzņemto pārtiku un dzērieniem – nepieciešamas sportiskas aktivitātes un dienas režīms, brīvā laika pavadīšanas iespējas, mazinot vēlmi pēc kaitīgiem ieradumiem.”
Marguss Kasteins, a/s “Aldaris” valdes priekšsēdētājs: “Veselības ministrija (VM) ir tā aizrāvusies ar dažādiem mēģinājumiem ieviest aizliegumus, ka tālāk, šķiet, vairs nav kur. Nav saprotams, kādēļ ministrija nemeklē daudz racionālākus ceļus, kā risināt jauniešu alkohola problēmas. Piemēram, alus industrija jau ir vērsusies atbildīgajās ministrijās ar ierosinājumu paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Mūsuprāt, šāda iniciatīva palīdzētu mazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū, jo pētījumi un reālā dzīve rāda, ka cena ir būtisks faktors, kas var ietekmēt produkta izvēli, it īpaši jauniešu vidū. Šobrīd izskatās, ka VM ar dažādiem pseidopasākumiem un populistiskiem paziņojumiem vēlas pievērst sev uzmanību, bet tas viss nav vērsts uz reālu problēmas risinājumu. Piemēram, aizliedzot alkohola reklāmās parādīties cilvēkiem, mēs kārtējo reizi nevajadzīgi izceltos pasaules kontekstā, jo līdzvērtīgi ierobežojumi ir tikai pāris valstīs pasaulē. Ideja aizliegt sporta pasākumu atbalstīšanu ar kāda alkoholiska dzēriena zīmolu arī, mūsuprāt, ir nevajadzīga izrādīšanās, jo jau šobrīd šāda prakse Latvijā ir aizliegta. Proti, kā atbalstītājs sporta pasākumiem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra interpretācijai jau šobrīd var parādīties tikai uzņēmums, kas ražo vai izplata alkoholiskos dzērienus, nevis kāda dzēriena zīmols.”
Eva Sietiņsone-Zatlere, a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja: “Ir jāstrādā nevis ar seku apkarošanu, kā, piemēram, dažādu alkohola nozares ierobežojumu radīšanu, bet gan ar cēloņiem. Visam pamatā jābūt sabiedrības izglītošanai, sākot jau ar jauniešiem. Šobrīd izglītošanas iniciatīvas ir tikai pašu uzņēmēju realizēti projekti. Ticot, ka atbildīga nākotnes sabiedrība ir šodienas jaunieši, jāsāk ar veselības mācības atjaunošanu skolās, iekļaujot tajā nopietnu izglītojošu kursu gan par veselīgu dzīvesveidu, gan alkohola lietošanas profilaksi u. tml. Nopietni jākontrolē jauniešu pieejamība alkoholam. Šobrīd ir noteikumi tirdzniecībā, kuru ievērošana ir tirgotāju uzdevums un godaprāts, tomēr uzraudzība un kontrole šo noteikumu ievērošanai jāpastiprina. Jāņem vērā arī likumsakarība, ka jebkādi legālo nozaru ierobežojumi vienmēr rezultējas ar nelegālā tirgus pieaugumu. LV nelegālā alkohola tirgus vēl joprojām ir ievērojams – pēc Latvijas alkohola ražotāju aplēsēm, tas ir 35 – 40% robežās no visa alkohola tirgus. Nelegālās “pelēkās” zonas apkarošanai ir jārada spēcīgi, likumdošanā balstīti mehānismi, nevis jāierobežo legālas nozares.”
