Māris Zanders: Nav jēgas kliegt nedz “es no tā kovida nebaidos!”, nedz “tas ir mūsdienu mēris!” 1
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtā augusta pievakarē īsi pēc tam, kad mediju koncerna BBC interneta platformā parādījās ziņa par sprādzieniem Beirūtā, parādījās arī brīdinājumi par viltus ziņām saistībā ar notikušo.
No saprātam kaut daļēju ticību saglabājuša cilvēka viedokļa tas varēja likties absurds: vēl tiek apzinātas traģēdijas sekas, bet ir ļaudis, kuriem acīmredzot jau nagi niez izplatīt kaut kādas blēņas.
Savulaik dažādu sazvērestības teoriju noformulēšana tomēr notika dienu, nedēļu, gadu termiņa ietvaros, bet ne jau pārdesmit minūšu laikā…
No otras puses, brīnīties vai pukoties nav par ko: šī laika pamanāma iezīme ir tā, ka mēs, atvainojos par neveiklu vārdu spēli, dzīvojam dažādos laika ritmos.
Ir nepacietīgā sociālo tīklu telpa, kuras apdzīvotāji rada paši sev ilūziju par savu “dinamiskumu”, steidzīgi liekot “patīk”, “nepatīk” vai kādu citu simbolu izlasītajam vai ieraudzītajam (nereti arī līdz galam neizlasītajam…).
Šādi mēs uzskatām, ka esam reaģējuši uz notiekošo, varam traukties pie nākamā. Šajā telpā mēs sajūtam, ka kontrolējam pasauli, piemēram, paziņojot, ka bloķēsim ikvienu, kurš paudīs kādā jautājumā atšķirīgu viedokli.
Ātri un efektīvi – varbūt. Starp citu, interneta vietne “eurozine.com” 4. augustā publicēja, manuprāt, prātīgu tekstu par šo pēdējā laikā uzplaukušo t. s. “cancel culture”.
Teksta būtība: ja mēs slīkstam sociālo tīklu tempā un nepieciešamībā visu laiku kaut ko komentēt, piedraudēt ar “kancelēšanu”, varbūt vienkāršāk ir no šīm platformām “izrakstīties”.
Tomēr jebkurā gadījumā šī ir specifiska telpa ar specifisku laika izjūtu, un lai tā būtu.
Savukārt šī teksta tēze ir tā, ka nevajadzētu sociālo platformu laika izjūtu pārnest uz jomām, kurās tāda neder, jo nepieciešama pacietība.
Lasītājs varbūt jau nojauš, ka pablēdīgi velku uz Covid-19 tēmu, tomēr vispirms cits piemērs tam, ka reālajā dzīvē steidzīgi lēmumi neder.
“Biological Journal of the Linnean Society” jūlija beigās publicēja interesantu pētījumu par austrāliešu cīņu pret dingo. Vietējie fermeri šos savvaļas suņus uzskata par kaitniekiem un ir izvēlējušies šķietami loģiskāko un operatīvāko cīņas metodi: indēšanu.
Savukārt reālais iznākums ir tāds, ka izdzīvo spēcīgākie eksemplāri, un faktiski tiek sasniegts pretējs efekts.
Un tātad – neatkarīgi no tā, kā kurš no mums izturas pret pandēmijas tēmu, tā ir vairākumam smagi apnikusi, un mēs gribam no zinātniekiem sagaidīt risinājumu.
Vēlams līdz mācību gada sākumam vai vismaz līdz brīdim, kad cilvēkveidīgie laika apstākļu ietekmē galvenokārt uzturas telpās.
Nu, kas ir – nauda jums iedota liela, lūk, Putina Krievijā jau tūlīt, tūlīt sāks vakcinēšanu, bet attīstītajos Rietumos ne!
Vispirms par Krieviju.
No vienas puses, šajā valstī vienmēr ir bijuši, ir un būs izcili pētnieki, un šķobīties par Krievijas zinātnes līmeni tikai tāpēc, ka “tā ir Krievija”, ir provinciāli
No otras puses, valstī, kur “pielabo” jebkādus datus, mēs nekad nevarēsim ar pilnu drošību teikt, cik plaši vakcinēšana patiesībā ir notikusi un kādi ir patiesie rezultāti.
Īsi sakot, ziņas par jau it kā gatavo vakcīnu Krievijā nav nekāds arguments.
Savukārt valstīs, kur informāciju par neefektīvu vai, vēl sliktāk, ar kaitīgām blaknēm apveltītu vakcīnu noslēpt nevar, steiga nav iespējama.
Labāk lai pētnieku grupas darbu izdara kārtīgi. Jo vairāk tāpēc, ka paralēli ir papildinājušās zināšanas, kā šo infekciju prasmīgāk ārstēt, un tā jau ir labā ziņa.
Noslēgumā vēl aizstāvība “lēnajam laikam” – šoreiz specifiski vēršoties pie tiem, kuri Covid-19 uzskata par “vienkārši gripu”.
Ja mēs noliekam malā karstos strīdus, objektīvi ir tā, ka ir pagājuši tikai 6–7 mēneši, kopš mediķi un zinātnieki strādā ar šo izaicinājumu.
Un tas arī nozīmē, ka mēs joprojām turpinām iegūt informāciju par to – kādas ir sekas izslimojuša cilvēka organismā pēc pusgada, gada, kādi ir varianti par citu veselības problēmu aktualizēšanos inficēšanās gadījumā utt.
Respektīvi, nav jēgas kliegt nedz “es no tā kovida nebaidos!”, nedz “tas ir mūsdienu mēris!” – dažu mēnešu laikā viennozīmīgas atbildes iegūt ir grūti.
Mēs faktiski jebkādu tēmu varam apspriest sociālo tīklu tempā, bet reālās problēmas un risinājumi pastāv citā laika ritmā.
